Strīds izcēlies par islāma ticības skolu Londonā – Barnet Hill Academy, kas no jaunā mācību gada kļūs par valsts finansētu skolu. Kritiķus satrauc tas, ka skolas noteikumi paredz meitenēm no 3. klases valkāt hidžābu, turklāt par skolas finansēšanu turpmāk maksās nodokļu maksātāji. Hidžābs ir musulmaņu sieviešu galvassega, kas parasti nosedz matus, kaklu un ausis, bet atstāj redzamu seju.

Konservatīvo partijas deputāti skolas politiku nodēvējuši par “fundamentāli nepareizu”. Viņi norāda, ka skolas publiskajos noteikumos hidžābs ir minēts kā obligāta skolas formas sastāvdaļa, bet nav skaidri pateikts, ka šī prasība neattiecas uz nemusulmaņu skolniecēm. Noteikumi paredz, ka prasību neievērojošas meitenes var tikt nosūtītas mājās un aicinātas atgriezties pilnā skolas formā. Saskaņā ar 2021. gada tautas skaitīšanas datiem Barnetas rajonā dzīvo aptuveni 47 700 musulmaņu jeb nedaudz vairāk par 12% iedzīvotāju.

Šis gadījums Lielbritānijā liek uzdot plašāku jautājumu – cik tālu Eiropa ir gatava pielāgot savas skolas, likumus un sabiedrisko vidi reliģiskajām prasībām, kas nāk no citām kultūrām? Eiropā pieaug musulmaņu kopiena, tiek būvētas mošejas, veidotas islāma skolas un arvien biežāk sabiedrībā parādās prasības ievērot reliģiskās tradīcijas arī publiskajā telpā. Pati reliģiskā brīvība nav problēma – cilvēkiem ir tiesības praktizēt savu ticību. Taču problēma sākas brīdī, kad minoritātes reliģiskās prasības sāk noteikt arī kopējās sabiedrības noteikumus, īpaši valsts finansētās iestādēs.