Islandieši referendumā izvēlējušies saglabāt pašreizējās attiecības ar Eiropas Savienību, noraidot priekšlikumu atsākt sarunas par valsts iestāšanos blokā. Pret šo ieceri nobalsoja 52,8%, bet par – 47,2% vēlētāju. Līdz ar to šobrīd durvis uz dalību ES atkal ir aizvērtas.

Sarunas ar ES Islande pārtrauca 2015. gadā, lai gan līdz tam bija pabeigtas sarunas par 11 jautājumu blokiem. Ja islandieši būtu nobalsojuši par, process tiktu atsākts, un Islande, visticamāk, kļūtu par vienu no spēcīgākajām ES kandidātvalstīm.

Lai gan pastāv daudzi nozīmīgi ārpolitiski jautājumi kā Krievijas karš Ukrainā, Ķīnas konkurence vai Donalda Trampa politika, galvenais iemesls bija daudz vienkāršāks – zivis. Zvejniecība Islandē veido aptuveni 8% no valsts IKP un gandrīz 40% eksporta, turklāt valsts savas zvejas tiesības sargā īpaši rūpīgi. Iestājoties ES, Islandei būtu jāievēro ES Kopējā zivsaimniecības politika, kas nosaka, kur, kad un cik daudz drīkst zvejot. Aptaujas liecināja, ka 90% ar zvejniecību saistīto uzņēmumu neatbalstīja iestāšanos ES.

Vēl viens svarīgs iemesls, kāpēc islandieši balsoja pret, ir tas, ka viņiem jau ir ļoti ciešas attiecības ar Eiropas Savienību. Islande ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībniece, kas tai nodrošina plašu piekļuvi ES vienotajam tirgum. Tā ir arī Šengenas zonas dalībvalsts un piedalās tādās programmās kā „Erasmus”.

Redzam, ka Eiropas Savienības migrācijas un zaļā politika ir padarījusi to tik nepievilcīgu, ka pat tādas turīgas valstis kā Islande, nevēlas pievienoties. Kamēr Eiropas birokrātiem svarīgāka būs liberālā ideoloģija, nacionālo valstu intereses būs otršķirīgas un ES loma starptautiskajā līmenī turpinās mazināties.