Pirmie Zviedrijas ieslodzītie 18. augustā ieradās Igaunijā, tādējādi sākot pretrunīgi vērtēto pārrobežu cietumu sadarbību. Saskaņā ar vienošanos Igaunija varētu uzņemt līdz 600 Zviedrijas ieslodzīto. Šāda kārtība paredzēta, lai risinātu akūto cietumu vietu trūkumu Zviedrijā, kur ieslodzīto skaits turpina pieaugt. Plānots, ka līdz septembra beigām Tartu cietumā atradīsies aptuveni 100 Zviedrijas ieslodzīto, bet līdz gada beigām to skaits varētu sasniegt ap 200.

Tomēr plāns daļu ieslodzīto ievietot Igaunijas cietumos jau sākumā saskāries ar nopietniem ierobežojumiem. Igaunijas varasiestādes noraidījušas vairāk nekā pusi no sākotnēji piedāvātajiem Zviedrijas ieslodzītajiem, pamatojot to ar saistību ar organizēto noziedzību un bažām par iespējamu radikalizāciju. Saskaņā ar informāciju no Expressen un Igaunijas ziņu portāla Delfi, Igaunijas varasiestādes no Zviedrijas sākotnējā 37 ieslodzīto saraksta noraidījušas 20 cilvēkus, kuri noziegumus izdarījuši bandās. Igaunijas valdība jau iepriekš bija paziņojusi, ka bandu noziedznieki netiks pieņemti, ņemot vērā arī sabiedrībā izskanējušo kritiku par šo vienošanos. Šovasar veiktā sabiedriskā aptauja liecina, ka 54% Igaunijas iedzīvotāju vai nu iebilst pret šo vienošanos, vai arī nav pārliecināti par tās nepieciešamību.

Ja Eiropā turpinās pieaugt noziedzība un ar to saistīto ieslodzīto skaits, līdzīgas problēmas nākotnē var skart arī Latviju. Mums nopietni jādomā par savu robežu drošību un jārisina nelegālās migrācijas jautājums laicīgi, lai nākotnē nevajadzētu saskarties ar šādām sekām.