Latvijā ir gandrīz 28 tūkstoši Nevalstiskās organizācijas, no kurām daudzas palīdz dzīvniekiem, nodarbojas ar sociālo palīdzību, izglītību un citām sabiedrībai nozīmīgām lietām. Tomēr Finanšu ministrijas apkopotie dati liek uzdot arī neērtus jautājumus.

2025. gadā NVO kopējie ieņēmumi sasniedza gandrīz 793 miljonus eiro. Trīs gadu laikā tie pieauguši par 13,8%, bet tā sauktie “citi ieņēmumi” – pat par 22,2%, sasniedzot 180,2 miljonus eiro. Un te sākas interesantākais. “Citi ieņēmumi” nav tikai ziedojumi, tajos ietilpst arī ienākumi no īpašumu pārdošanas, procenti no vērtspapīriem un valūtas kursu svārstības. Tātad daļai NVO ir ne tikai nauda ikdienas darbībai, bet arī īpašumi un finanšu ieguldījumi, kas paši var nest peļņu. Turklāt 2025. gadā NVO kopējie ieņēmumi bija par 39,8 miljoniem eiro lielāki nekā izdevumi. Tas ir ļoti iespaidīgs pārpalikums organizācijām, kuru galvenais uzdevums it kā ir sabiedrības labums, nevis kapitāla uzkrāšana.

Un tad rodas jautājums: kā šie miljoni un īpašumi ir uzkrājušies? NVO saņem naudu no ziedotājiem, valsts un pašvaldībām, kā arī Eiropas fondiem. 2025. gadā vien dotācijās un subsīdijās tika saņemti 205,1 miljoni eiro, bet no ES un citiem ārvalstu fondiem – vēl 61 miljons.

Ja organizācijas, kurām cilvēki un valsts dod naudu, lai tā tiktu izmantota sabiedrības labā, gadu gaitā ir spējušas uzkrāt arī nekustamos īpašumus, vērtspapīrus un citus aktīvus, tad sabiedrībai ir tiesības zināt – kā tas viss ir izveidojies un cik liela daļa no šī kapitāla nākusi no publiskās naudas? Jo 793 miljoni eiro gadā vairs nav nekāds mazais “nevalstiskais sektors”.

NVO sektorā ir arī godprātīgas organizācijas, tomēr daļa organizācijas nodarbojas ar valsts un ES finansējuma “apgūšanu” un liberālo ideju sponsorēšanu. Ja NVO mērķis ir pelnīt no vērtspapīriem un sagaidīt valsts finansējumu, tad tas nav ne ētiski, ne godīgi.