Eiropas migrācijas politika arvien biežāk raisa jautājumus par to, vai starp cilvēktiesībām, valsts pienākumiem un sabiedrības drošību joprojām pastāv saprātīgs līdzsvars.

Par to liecina gadījums ar 18 gadus veco sīrieti Muhamedu K., kurš Nīderlandē ieradās 14 gadu vecumā kā nepilngadīgs bēglis bez pieaugušo pavadības. Šo četru gadu laikā viņš paspējis nonākt policijas redzeslokā 114 reizes par dažādiem incidentiem un likumpārkāpumiem.

Pašlaik Muhameds atrodas apcietinājumā aizdomās par vardarbīgu uzbrukumu divām prostitūtām Amsterdamā. Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju sievietes esot piekautas, viņām draudēts ar nazi un viņas aplaupītas. Vienlaikus viņa advokāts tiesā norādījis, ka jaunietim ir tiesības uz ģimenes atkalapvienošanu, kas nozīmē, ka viņa vecāki un jaunākie brāļi varētu pārcelties uz Nīderlandi.

No sabiedrības drošības un elementāras loģikas viedokļa šādā situācijā prioritātei vajadzētu būt skaidrai – cilvēkam, kurš atkārtoti nonācis policijas redzeslokā un izdarījis smagu vardarbīgu noziegumu, būtu jāvērtē iespēja zaudēt tiesības uzturēties valstī un tikt nosūtītam atpakaļ, nevis jāveicina viņa ģimenes pārcelšanās uz Nīderlandi. Ja sīrietis tik vēlas ģimenes apvienošanu, tad laipni lūgts to izdarīt savā izcelsmes valstī un doties atpakaļ uz Sīriju.