Straujais degvielas un energoresursu cenu pieaugums arvien vairāk ietekmē Eiropas iedzīvotāju ikdienu un uzņēmējdarbību, izraisot plašus protestus vairākās valstīs. Neapmierinātība ar dzīves dārdzību un valdību politiku vienlaikus veicina atbalsta pieaugumu labējām partijām.
Februārī sāktais ASV un Irānas karš ir vēl vairāk saasinājis ekonomisko situāciju. Eiropas Komisija lēš, ka konflikts Eiropai radījis aptuveni 100 miljardu eiro zaudējumus, traucējot tirdzniecību un energoresursu piegādes. Gāzes cenas pieaugušas par aptuveni 140%, bet dīzeļdegvielas cenas dubultojušās.
Francijā protesti pārauguši plašos nemieros, kuru laikā izlaupīti veikali, dedzinātas ēkas un notikušas sadursmes ar policiju. Itālijā lauksaimnieki ar traktoriem bloķējuši ceļus, protestējot pret degvielas cenu kāpumu, bet Milānā notikušas vardarbīgas demonstrācijas. Plaši protesti pret dzīves dārdzību, zemajām algām un mājokļu cenām notikuši arī Portugālē, Spānijā un citās Eiropas valstīs.
Ekonomiskās problēmas arvien vairāk maina Eiropas politisko spēku samēru. Francijā pieaug atbalsts Marinas Lepēnas vadītajai Nacionālajai apvienībai, kas sola būtiski samazināt nodokli degvielai. Vācijā sabiedriskās domas aptaujās vadībā izvirzījusies partija “Alternatīva Vācijai” (AfD), kas kritizē valdības ekonomisko politiku un aicina atjaunot enerģētisko sadarbību ar Krieviju. Līdzīgas idejas izskan arī Itālijā un Polijā, kur atsevišķas labējās partijas aicina atsākt Krievijas naftas un gāzes iegādi, lai samazinātu enerģijas izmaksas.
Savukārt ASV šī pati ekonomiskā neapmierinātība devusi pretēju politisko rezultātu. Kongresa vidustermiņa vēlēšanās demokrāti guva ievērojamus panākumus. Augstās cenas, neapmierinātība ar Trampa ekonomisko politiku un karš Irānā bija starp būtiskākajiem faktoriem, kas vājināja republikāņu pozīcijas.
Tādējādi gan Eiropā, gan ASV vērojama līdzīga tendence – iedzīvotāji, saskaroties ar dzīves dārdzību un ekonomiskām grūtībām, arvien biežāk novēršas no pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem. Eiropā tas daudzviet vairo atbalstu labējām partijām, savukārt ASV vēlētāji priekšroku devuši demokrātiem.