31.oktobrī jeb tā sauktajā Helovīna dienā dažādās Vācijas pilsētās notika demonstrācijas, kuras vēlāk pārauga vardarbīgās sadursmēs ar policiju. Protestus organizēja jauniešu kustība “Gen Z regelt” jeb “Z paaudze pārņem vadību”. Protestētāji pauda neapmierinātību ar augstajām dzīves izmaksām, nepietiekamo finansējumu izglītībai un veselības aprūpei, valsts izdevumu samazināšanu un obligātā militārā dienesta ieviešanu. Frankfurtes centrā nemiernieki demolēja un izlaupīja veikalus, bet Berlīnē, Ķelnē un Hamburgā policijai nācās izmantot ūdens lielgabalus, lai izklīdinātu demonstrantus, kuri uz likumsargiem meta akmeņus, pudeles un pirotehniku.

Hesenes federālās zemes iekšlietu ministrs Romans Pozeks paziņoja, ka Frankfurtes protestos bija iefiltrējušies aptuveni 100 kreiso ekstrēmistu, kuri veicināja vardarbību. Viņš nosauca notikušo par apkaunojošu un brīdināja, ka Vācija nedrīkst pieļaut Francijā pieredzēto vardarbības scenāriju. Berlīnē sadursmēs ievainoti 27 policisti un aizturēti līdz 56 cilvēkiem, savukārt Hamburgā, kur demonstranti dedzināja barikādes un izmantoja pirotehniku, aizturēti 120 cilvēki. Arī Ķelnē policistiem uzbruka ar pudelēm un citiem priekšmetiem. Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints pieprasīja bargus sodus nemierniekiem un veikalu izlaupītājiem.

Līdzīgas demonstrācijas tajā pašā dienā notika arī Francijā, kur ielās izgāja vairāk nekā 320 000 cilvēku, protestējot pret dzīves dārdzību. Francijā aizturēti vairāk nekā 770 cilvēku, bet vairākās pilsētās izcēlās sadursmes ar policiju. Protesti notika arī Itālijā un Portugālē. Pēdējā laikā jauniešu vadītas demonstrācijas pārņēmušas daudzas Eiropas valstis, tostarp Beļģiju, Īriju, Spāniju, Grieķiju, Serbiju un Albāniju.

Sākotnēji miermīlīgie protesti daudzviet pārauguši vardarbīgās sadursmēs ar policiju, veikalu demolēšanā un izlaupīšanā. Kreisie ekstrēmisti izmanto sabiedrības neapmierinātību, lai vairotu nekārtības un haosu. Paradoksāli, ka šāda vardarbība var kļūt par ieganstu arvien stingrākiem iedzīvotāju ierobežojumiem, kurus varas iestādes pamato ar nepieciešamību uzturēt kārtību un drošību. Tādējādi protesti, kuru mērķis ir panākt pārmaiņas, var novest pie vēl lielākas valsts kontroles pār sabiedrību.