Nopietna politiskā krīze izcēlās pēc tam, kad 31.oktobrī tika paziņots par Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka atstādināšanu. Pie tiesas ēkas tika izvietoti policijas spēki, bet ielās sākās protesti. Konservatīvā opozīcija premjerministra Donalda Tuska valdības rīcību nosaukusi par valsts apvērsuma mēģinājumu. Prezidents Navrockis valdības rīcību uzskata par draudu valsts drošībai un 1.novembrī sasauca ārkārtas sarunas ar politisko partiju pārstāvjiem. Tomēr premjerministra Tuska vadītā partija sarunās nepiedalījās, un vienošanos panākt neizdevās.

Konflikta saknes meklējamas 2023. gadā, kad pēc astoņiem konservatīvās partijas „Likums un taisnīgums” valdīšanas gadiem pie varas nāca Donalda Tuska vadītā koalīcija. Jaunā valdība apgalvo, ka iepriekšējā vara politizējusi tiesu sistēmu un nepieciešams atjaunot tiesu neatkarību. Savukārt konservatīvie uzskata, ka tiesu reformas tiek izmantotas, lai atbrīvotos no politiski neērtiem tiesnešiem.

Situācija saasinājās, kad Tuska valdībai labvēlīgi noskaņota tiesnese paziņoja par Konstitucionālās tiesas vadības atstādināšanu un pārņēma tās vadību. Atstādinātie tiesneši lēmumu neatzina par likumīgu. Prezidents Karols Navrockis, kurš tobrīd atradās ārvalstu vizītē, pārtrauca braucienu un steidzami atgriezās Varšavā. Viņš devās uz policijas apsargāto tiesas ēku un pieprasīja drošības spēku aiziešanu.

Notikumi izraisījuši plašu rezonansi arī ārpus Polijas. Bijušās Lielbritānijas premjerministres Lizas Trasas, Francijas politiķes Marinas Lepēnas un britu politiķa Naidžela Farāža pārstāvētie politiskie spēki asi kritizējuši Tuska valdības rīcību. Viņi brīdina par iespējamu tiesu neatkarības apdraudējumu un pārmet Eiropas Savienībai dubultstandartus, jo Tuska valdība atbalsta ciešāku sadarbību ar ES, savukārt Polijas konservatīvie bieži kritizē Briseles politiku.