Šodien, 3. novembrī ASV vēlētāji ievēlēs visus 435 Pārstāvju palātas deputātus un 35 no 100 senatoriem, kuri kopā veidos ASV Kongresu. Šīs vēlēšanas notiek divus gadus pēc prezidenta vēlēšanām, un tās dēvē par Kongresa vidustermiņa vēlēšanām. Tradicionāli tās kalpo kā sabiedrības vērtējums prezidenta un viņa partijas darbam, un parasti prezidenta partija tajās zaudē pozīcijas. Pašlaik prognozes liecina, ka demokrātiem ir lielākas izredzes iegūt vairākumu Pārstāvju palātā, savukārt cīņa par Senātu kļuvusi saspringtāka.

Galvenie vēlētājus satraucošie jautājumi ir dzīves dārdzība, inflācija, mājokļu pieejamība, veselības aprūpe, darbavietas un datu centru attīstība. Šie jautājumi būtiski ietekmēs vēlētāju izvēli. Lai gan vidustermiņa vēlēšanās vēlētāju aktivitāte parasti ir zemāka nekā prezidenta vēlēšanās, šogad tās piesaista ievērojamu uzmanību gan ASV, gan starptautiskā mērogā.

Vēlēšanu iznākums var būtiski ietekmēt Donalda Trampa turpmākās iespējas īstenot savu politiku. Kopš 2025. gada daudzas pārmaiņas ASV politikā bija iespējamas tieši tāpēc, ka republikāņi kontrolēja abas Kongresa palātas. Ja demokrāti iegūs vairākumu kaut vienā no Kongresa palātām, viņi varēs ietekmēt parlamentāro komisiju darba kārtību un likumdošanas procesu. Savukārt demokrātu kontrolēts Senāts varētu bloķēt prezidenta izvirzīto kandidātu apstiprināšanu svarīgiem amatiem izpildvarā.

Vienlaikus prezidents Donalds Tramps saglabātu veto tiesības un varētu turpināt īstenot savu politiku ar prezidenta izpildrīkojumiem. Tomēr šādus rīkojumus var pārskatīt tiesas, un nākamie prezidenti tos var atcelt.

Pašreizējās prognozes liecina, ka demokrātu izredzes uzlabojas arī štatos, kas tradicionāli bijuši republikāņu atbalsta bastioni, piemēram, Teksasā, Aiovā, Nebraskā, Ziemeļkarolīnā un Džordžijā. Viens no iespējamajiem iemesliem ir dzīves dārdzība, kas joprojām satrauc amerikāņus un varētu likt daļai vēlētāju nosvērties par labu demokrātiem.