Satversmes tiesa ierosinājusi lietu, kurā būs jāvērtē, vai bērna dzimšanas apliecībā un dzimšanas reģistrā Latvijā drīkst būt ierakstītas divas mātes – bērna bioloģiskā māte un viņas viendzimuma partnere.

Lieta sākta pēc divu sieviešu pieteikuma. Bērna bioloģiskā māte ar savu sieviešu dzimuma partneri vērsās dzimtsarakstu nodaļā ar lūgumu arī partneri ierakstīt kā bērna māti, taču šis lūgums tika noraidīts. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka pašreizējais regulējums diskriminē viendzimuma partnerattiecības un neļauj dokumentos atspoguļot viņu faktisko situāciju.

Tomēr šis jautājums nav tikai par juridisku formalitāti. Dzimšanas apliecība līdz šim ir apliecinājusi bērna izcelsmi – kas ir viņa māte un kas ir viņa tēvs. Ja tajā tiek ierakstītas divas mātes, tiek mainīta ne tikai dokumenta forma, bet arī pati izpratne par vecāku statusu.

Tieši šis ir būtiskais jautājums, par kuru sabiedrībai būtu jārunā atklāti. Jo, ja tiek mainīta izpratne par to, ko nozīmē „māte” un „tēvs”, tās vairs nav tikai izmaiņas vienā dzimšanas apliecībā – tās var ietekmēt arī to, kā nākotnē Latvijā tiek definēta ģimene un bērna izcelsme. Satversmes tiesa atbildes no Saeimas un Ministru kabineta gaida līdz 2026. gada 2. novembrim. Par lietas izskatīšanas datumu tiesa lems vēlāk. Līdz šim bija uzskats, ka tādas lietas Latvijā nav aktuālas, bet šāds Satversmes tiesas lēmums var pavērt iespēju viendzimuma laulību legalizācijai un apzīmējumiem vecāks Nr.1. un vecāks Nr.2.

Tāpat 2020.gadā Satversmes tiesa faktiski pateica, ka arī viendzimuma partneru veidota kopdzīve ir Satversmes aizsargājama ģimene. Sieviete, kurai bija bērns kopā ar savu sieviešu partneri, vērsās Satversmes tiesā, jo viņas partnerei nepienācās 10 dienu atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas. Darba likums šādu atvaļinājumu paredzēja bērna tēvam, bet ne mātes partnerei. Satversmes tiesa secināja, ka šāds regulējums ir pretrunā Satversmes 110. pantam, jo valsts pienākums aizsargāt ģimeni attiecas ne tikai uz laulībā esošām ģimenēm. Kā par šo gadījumu minēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova: “Zinām, ka citās valstīs viņi var noslēgt laulību un dzīvot Latvijā (..) Bet attiecībā uz Latvijas Republiku mēs viņus neredzam (..) Te ir runa par ģimenes tiesisko attiecību liberalizāciju.”

Jāatgādina, ka iepriekš balstoties uz Satversmes tiesas spriedumu Jaunās Vienotības valdība ar Progresīvo un ZZS atbalstu panāca Stambulas konvencijas ieviešanu un viendzimuma partnerattiecību legalizāciju.

Nedrīkstam aizmirst, ka Satversmes 110.pants nosaka, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti. Neskatoties uz to, Satversmes tiesas spriedumi arvien vairāk degradē ģimeniskās vērtības un izpratni par tradicionālu ģimeni.