Vācijas austrumu federālās zemes Saksijas-Anhaltes vēlēšanās partija “Alternatīva Vācijai” (AfD) guvusi vēsturisku uzvaru, nonākot pavisam tuvu iespējai izveidot pirmo galēji labējo reģionālo valdību Vācijā kopš Otrā pasaules kara. AfD ieguvusi 43,8% balsu, pārliecinoši apsteidzot centriski labējo “Kristīgo demokrātu savienību” ar 17,2%. “Sociāldemokrātiskā partija” saņēmusi 9,3%, “Zaļie” – 8,9%, bet “Kreisie” – 8,6% un populistiskā kreisā “Sāras Vāgenknehtas alianse” 5,3%.

Tomēr lai gan AfD svētdienas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja, partijai nedaudz pietrūka vietu, lai tā varētu izveidot valdību viena pati. Koalīcijas izveide būs sarežģīta, jo citas tradicionālās partijas jau ilgstoši ir solījušas nesadarboties ar galēji labējo AfD. Taču nesen publicētā aptauja liecina, ka 51% aptaujāto uzskata – citām partijām AfD būtu vairāk jāiesaista politiskajā darbā.

Politikas analītiķi šo rezultātu jau nodēvējuši par “politisku zemestrīci” un “pagrieziena punktu Vācijai”. Lai gan Saksija-Anhalte ir viena no mazākajām Vācijas federālajām zemēm, rezultāts tiek uzskatīts par būtisku signālu visai valstij. AfD panākumi rada vēl lielāku spiedienu uz Berlīnes centrisko koalīcijas valdību un tās kancleru Frīdrihu Mercu, kurš bija solījis mazināt AfD popularitāti. Tomēr šobrīd partija ir kļuvusi par vienu no vadošajiem politiskajiem spēkiem visas valsts mērogā.

AfD iestājas par stingrāku imigrācijas politiku, nacionālās identitātes stiprināšanu un kritizē pašreizējo politisko eliti, kaut arī nedaudz simpatizē Krievijai. Vācijas varas iestādes partiju daļēji ir raksturojušas kā antidemokrātisku, bet atsevišķas tās reģionālās struktūras, tostarp Saksijas-Anhaltes nodaļu, kā galēji labēju ekstrēmistisku spēku.

Eiropā arvien lielāku popularitāti iegūst nacionāli konservatīvi politiskie spēki. Arī AfD panākumu pamatā ir arī praktiskas vēlētāju bažas – nekontrolēta imigrācija, drošība uz ielām, ekonomiskā nedrošība, dzīves dārdzība un neapmierinātība ar tradicionālajām partijām. Tāpēc Saksijas-Anhaltes vēlēšanu rezultāts ir arvien skaļāks signāls, ka daļa Eiropas vēlētāju vēlas pārmaiņas un vairs nav gatavi automātiski balsot par līdzšinējiem politiskajiem spēkiem.