Centriski liberālais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs atzinis, ka 20.septembrī notikušās federālās zemes vēlēšanas Meklenburgā-Priekšpomerānijā bijušas katastrofa viņa vadītajai Kristīgo demokrātu savienībai (CDU).
Vēlētāju aptaujas liecina, ka galēji labējā “Alternatīva Vācijai” (AfD) ieguvusi 38% balsu, apsteidzot Sociāldemokrātisko partiju (SPD) ar 35%. AfD līderis Tīno Krupala rezultātu nodēvējis par sensāciju. Šis rezultāts seko vēlēšanām Saksijā-Anhaltē 6. septembrī, kurās galēji labējā partija uzvarēja ar tik pārliecinošu pārsvaru, ka tagad tai potenciāli ir iespēja pirmo reizi kopš 20. gadsimta 40. gadiem vadīt kādu Vācijas federālo zemi.
Kristīgo demokrātu rezultāts bija īpaši vājš – tikai 4,9% balsu, kas ir partijas sliktākais rezultāts federālās zemes vai nacionālajās vēlēšanās kopš Otrā pasaules kara beigām. Mercs sacīja, ka partija tika “samalta” cīņā starp SPD un AfD, taču noraidīja runas par iespējamu viņa atkāpšanos no kanclera amata. Savukārt Berlīnē CDU ir zaudējusi līderpozīciju. Tur pirmo vietu ar 24,5% balsu ieņem kreisā partija “Die Linke”, bet CDU saņēmusi 20%.
Tradicionālo partiju nodevības dažādos jautājumos, piemēram, kristīgo demokrātu atteikšanās no solījuma apturēt nelegālo imigrāciju, ir pavērusi iespēju mazākām partijām gūt arvien labākus rezultātus. AfD nostāja sadarbībai ar Krieviju ir bīstama tendence, tomēr iedzīvotāji arvien mazāk uzticas tradicionālām partijām un tas rada augsni radikālām pārmaiņām. Diemžēl daudzviet Eiropā liberālās vērtības ir svarīgākas par iedzīvotāju interesēm, un tas tikai veicina atbalstu gan opozīcijas, gan radikālām partijām.