Kamēr Latvijā svin Dziesmu svētkus, valdība aizņemas 750 miljonus eiro
Pagājušā nedēļā valdība caur Valsts kasi aizņēmās 750 miljonus eiro starptautiskajos finanšu tirgos, laižot apgrozībā eiroobligācijas uz 10 gadiem ar ienesīgumu 3,910%. Šādas eiroobligācijas, pēc Valsts kases datiem, uz pagājušā gada beigām veidoja 74% no visa valsts parāda.
Katru gadu Kariņa valdības laikā valsts parāds ir pieaudzis par aptuveni 2 miljardiem eiro. Pēc šī gada budžeta prognozes maksimālie valsts parāda griesti ir 19,2 miljardi eiro, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2017.gada valsts parāds.
Šajos apstākļos, kad nenotiek valsts izaugsme, bet tiek piešķirts finansējums skolu slēgšanai, zaļās politikas īstenošanai un ierēdņu algu celšanai, nav gudri vairot valsts parādu. Pēc Valsts kases datiem šajā un nākamajā gadā Latvijas valstij būs jāatmaksā vairāk nekā 1,5 miljardi no jau iepriekš aizņemtās naudas, bet 2025. un 2026.gadā gandrīz 2 miljardi eiro katrā no gadiem.
Svarīgi piebilst, ka arī Valsts kases izlaisto eiroobligāciju ienesīguma likme ir krietni kāpusi, jo 2017.gadā tā bija 1,062% eiroobligācijām uz 10 gadiem, bet tagad tā ir gandrīz 4 reizes dārgaka, par ko Latvijas iedzīvotājiem būs jāmaksā. Tāda ir “Jaunās Vienotības” politika un stagnācija nebeigsies, kamēr nenotiks radikālas izmaiņas.
