19. aprīlī Bulgārijā notikušajās parlamenta vēlēšanās, kuras ir jau astotās piecu gadu laikā, pārliecinošu uzvaru guva bijušā prezidenta Rumena Radeva vadītā koalīcija. Ar aptuveni 44% balsu tā ieguva ap 130 vietām 240 vietu parlamentā, nodrošinot absolūto vairākumu. Liberālā PP-DB (“Turpinām pārmaiņas – Demokrātiskā Bulgārija”) ieguva 12,4%, savukārt konservatīvā GERB 13,2%.

Radevs, kurš pirmsvēlēšanu kampaņā solīja cīnīties pret korupciju un kritizēja ES kursu, vienlaikus uzsver, ka Bulgārija turpinās savu Eiropas ceļu, bet ar lielāku “kritisko domāšanu un pragmatismu”. Viņš arī iestājas par praktiskāku attiecību normalizēšanu ar Krieviju.

Starptautiskā reakcija uz vēlēšanu rezultātiem nav viennozīmīga. Čehijas eiroparlamenta deputāts Tomašs Zdehovskis to nosauca par “dziļi satraucošu”, brīdinot par ģeopolitiskām sekām. Savukārt Georgs Pazderskis no “Alternatīva Vācijai” to raksturoja kā triecienu Urzulas fon der Leienas politikai.

Tikmēr komentētāji norāda, ka Radevs ir drīzāk mēreni nacionāls politiķis, kurš iestājas par līdzsvarotāku politisko kursu. Bulgārija, kas ilgstoši ir piedzīvojusi politisko nestabilitāti, var nonākt pie stabilas valdības. Jaunais līderis, lai gan ilgstoši ieņēmis augstāko valsts amatu, tāpat ir noklusējis nozīmīgus jautājumus, tādēļ nav zināms, vai Bulgārijā pie varas būs tradicionāli konservatīvs līderis vai eiroskeptisks prokremlisks valsts vadītājs. Zīmīgi, ka daudzi proeiropeiskie līderi uz šo uzvaru reaģējuši ar klusumu.