Viens no galvenajiem Eiropas Savienības izveides mērķiem bija palielināt eiropiešu labklājību, taču realitātē Eiropa arvien vairāk atpaliek no ASV. Dzīves līmenis Eiropā jau gandrīz 20 gadus stagnē. Piemēram, Vācijā katrs piektais iedzīvotājs saskaras ar nabadzības risku, un Francijā tas sasniedzis augstāko līmeni jeb 15,4% 30 gadu laikā.

Kā liecina Eurostat dati, ASV ekonomika aug straujāk — par 2,5 līdz 3% gadā, kamēr daudzās ES valstīs izaugsme nepārsniedz pat 1%. IKP Eiropas Savienībā uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 43 tūkstoši USD, kas ir uz pusi mazāks nekā ASV ar 86 tūkstošiem USD.

Ekonomisko attīstību Eiropā kavē zaļā politika, augsts nodokļu slogs, plašs publiskais sektors un enerģētikas problēmas. Ekonomists Svens Larsons kritizē pieaugošo varas koncentrāciju Briselē un norāda, ka pārmērīga valsts iejaukšanās samazina ekonomisko aktivitāti. Vienlaikus pieaug arī sabiedrības neapmierinātība — cilvēki runā par brīvības ierobežojumiem un dzīves kvalitātes kritumu. Eksperti, tostarp Ralfs Šelhammers, brīdina, ka šādos apstākļos nākotnē iespējami sociāli nemieri vai pat nopietni politiski satricinājumi.

Savukārt Larsons uzskata, ka atgriešanās pie kristīgajām vērtībām Eiropā varētu veicināt ekonomisko izaugsmi, jo tās palīdz veidot atbildīgu sabiedrību. Kopumā plaisa starp Eiropu un ASV turpina palielināties, liekot arvien biežāk apšaubīt Eiropas izvēlēto attīstības virzienu.