Jauns pētījums Somijā liecina, ka pusaudžiem un jauniešiem, kuriem veikta dzimuma maiņas medicīniskā ārstēšana, garīgās veselības rādītāji ir sliktāki nekā tiem, kuri šādu ārstēšanu nesaņēma.

Pētījumā, kas publicēts populārajā medicīnas žurnālā Acta Paediatrica, tika analizēti 2083 dalībnieki, kuri no 1996. līdz 2019. gadam meklēja medicīnisku palīdzību dzimumidentitātes neskaidrību dēļ. Pētnieki konstatēja, ka jau pirms ārstēšanas šajā grupā garīgās veselības problēmas bija daudz izteiktākas – aptuveni 46% jauniešu saskārās ar psihiskām grūtībām, kamēr grupā, kas dzimuma maiņas ārstēšanu nesaņēma, šis rādītājs bija tikai 15%. Turklāt turpmākajos gados problēmas tikai pieauga, sasniedzot gandrīz 62%.

Pusaudžiem, kuri saņēma sieviešu hormonu terapiju, garīgās veselības problēmas laika gaitā strauji pieauga — no 9,8% līdz 60,7%. Savukārt vīriešu hormonu ārstēšanas gadījumā tās pieauga no 21,6% līdz 54,5%. Kopumā šiem pusaudžiem psihiskās problēmas bija aptuveni trīs reizes biežāk nekā viņu vienaudžiem meitenēm un piecas reizes biežāk nekā vienaudžiem zēniem.

Autori brīdina, ka hormonālajai terapijai var būt sarežģīta psiholoģiska ietekme, un norāda, ka daļa pacientu var justies pat sliktāk, nevis labāk. Ņemot vērā bažas par nepietiekamiem pierādījumiem un iespējamiem riskiem, piemēram, neauglību, pētījums apliecina, ka šāda iejaukšanās ne tikai nenes pozitīvus rezultātus, bet var būt kaitējoša.