Pēc garām debatēm Francijas parlamentā deputāti nobalsoja par automašīnu ierobežojumu zonu jeb tā saukto zemo emisiju zonu (Low emission zones) atcelšanu. Šīs zonas bija ieviestas kā zaļās politikas nozīmīgs simbols, lai samazinātu gaisa piesārņojumu pilsētās, ierobežojot vecāku automašīnu kustību. Līdz šim valstī darbojās ap 25 šādas zonas, kurās drīkstēja iebraukt tikai ar īpašām vējstikla vinjetēm, kas apzīmē automašīnas kategoriju no 0 līdz 5 atkarībā no izmešu līmeņa un izlaiduma gada. Vecāki auto, piemēram, daudzi pirms 1997. gada, neatbilst nevienai kategorijai un nevar saņemt uzlīmi vispār.
Lēmums ir nopietns trieciens valdībai, kas jau tā cīnās ar vāju atbalstu parlamentā. Šī noteikuma atcelšana tika iekļauta tā sauktajā “Vienkāršošanas likumā”, tomēr tas vairs nav tikai tehnisks jautājums. Tas parāda, ka daudzi deputāti neatbalsta valdības pieeju vides politikai. Lai gan valdība mēģināja panākt kompromisus un mīkstināt noteikumus, vienošanos tā arī neizdevās atrast. Par atcelšanu nobalsoja dažādi politiskie spēki — gan centriski labējie, gan Nacionālā apvienība un pat daļa liberālo deputātu, kas liecina, ka valdība šajā jautājumā ir palikusi bez plaša atbalsta.
Zemo emisiju zonas Francijā tika ieviestas 2018. gadā un bija daļa no plāna uzlabot gaisa kvalitāti. Tomēr jau no paša sākuma tās izraisīja kritiku. Daudzi uzskatīja, ka tās visvairāk apgrūtina mazturīgākos iedzīvotājus, kuri nevar atļauties jaunākus auto. Praksē šīs zonas arī nebija ieviestas vienmērīgi, un trūka gan finansējuma, gan alternatīvas transportam. Tāpēc sabiedrība tās vairāk uztvēra kā netaisnīgus ierobežojumus, nevis reālus risinājumus. Laika gaitā zonas kļuva ne tikai par vides politikas jautājumu, bet arī par simbolu strīdam par to, cik taisnīgi vispār tiek īstenota zaļā politika. To atcelšana apliecina plašāku sabiedrības pretestību šādam vides politikas virzienam.