ES arvien vairāk pastiprina kontroli pār to, ko cilvēki drīkst teikt internetā. Digitālo pakalpojumu akts (DSA) jau tagad tiek izmantots, liekot sociālajiem tīkliem ierobežot politiskos viedokļus — īpaši labēji konservatīvus, un īpaši pirms vēlēšanām. Taču tas ir tikai sākums.

Nākamais solis ir tā sauktais “Eiropas Demokrātijas vairogs” (EDS), kas būtībā ir plānots noteikumu un mehānismu kopums, lai vēl stingrāk kontrolētu informāciju internetā visā Eiropas Savienībā. Tas ir ilgtermiņa projekts, kas tiek pakāpeniski ieviests no 2025. gada, un var turpināties vēl vairākus gadus. Uz papīra tas tiek pasniegts kā instruments demokrātijas aizsardzībai, cīņai ar dezinformāciju un ārvalstu ietekmi, kā arī godīgu vēlēšanu nodrošināšanai. Bet praksē tas nozīmē, ka ES finansēti “faktu pārbaudītāji” noteiktu, kura informācija ir uzticama, savukārt sociālajiem tīkliem būtu jādzēš vai jāierobežo saturs, kas tiek uzskatīts par problemātisku. Ierakstiem varētu piešķirt “uzticamības” marķējumus, un ar algoritmu palīdzību būtu iespējams samazināt noteiktu viedokļu redzamību. Atšķirībā no Digitālo pakalpojumu akta, EDS tiktu īstenots ar bargām sankcijām. Ja platformas vai valstis šiem noteikumiem nepakļautos, varētu sekot simtiem miljonu eiro lieli sodi vai platformām aizliegums darboties ES.

Pēc pieredzes zinām, ka Eiropas Savienība savu iejaukšanos nacionālo valstu vēlēšanās neuzskata par demokrātijas pārkāpumu. Tā rezultātā aktīvi apkaro nacionāli konservatīvās valdības, kas iebilst Eiropas diktātam.