INFORMĀCIJAS KARŠ. KAM TICĒT?

Esošās situācijas laikā Latvijā un pasaulē to ziņu kanālu daudzums, kas informē mūs par notiekošo dažādās pasaules vietās, ir nesaskaitāms. Tikai nedaudziem ziņu kanāliem no visas esošās gūzmas, ir dota iespēja saukties par oficiāliem, lai gan patiesībā šodien informācijas patiesums starp oficiālajiem un neoficiālajiem kanāliem ir apgriezies kājām gaisā. To, kura informācija ir patiesa, un kura ir meli, vairs nenosaka kanāla statuss. Šodien tas ir jāizšķir mums PAŠIEM, sekojot notikumiem, pētot, uzklausot dažādas puses, uzklausot reālu cilvēku pieredzi, salīdzinot un analizējot. Vai ir labāk bēgt no informācijas mutuļa pavisam, tādējādi mēģinot saglabāt iekšējo mieru? Tā noteikti nebūs labākā izvēle, jo nezināšana mieru ilgtermiņā nenesīs. Agri vai vēlu globālu notikumu sekas skar ikvienu, un no tā neizbēgt, bez tam, var pienākt situācija, kurā tieši zināšanas būs izšķirošas. Zināšanas palīdzēs rast risinājumu, turpretim, nezināšana ievedīs pamatīgā strupceļā. Kā neapjukt visā informācijas jūklī? Pirmkārt, noteikti nedrīkst vienas ziņas virsrakstu “apēst” kā vienīgo patiesību. Tieši virsraksti ir tie, kas šobrīd spēlē lielu lomu sabiedrības reakcijā uz notiekošo un tālākajā rīcībā. Ir būtiski iedziļināties un izpētīt ziņu saturu. Otrkārt, nevajadzētu nopelt neoficiālus ziņu portālus tikai tā iemesla dēļ, ka tas ir pavisam nesen izveidots un nav atzīts valsts mērogā. Paldies Dievam, mūsu valstī vēl joprojām ir vārda brīvība, un ir cilvēki, kuri šo brīvību drosmīgi liek lietā, katrs kā prot. Mums ikvienam ir tiesības brīvi izteikties. Ja palasām oficiālo masu mediju ziņas, tad redzam, ka lielākoties vienīgā informācija, kas mums tiek pienesta, ir ikdienas statistika par testēto, inficēto un mirušo cilvēku skaitu dažādās valstīs. Oficiālie mediji izvairās publicēt informāciju par to, kā dažādās valstīs sabiedrība reaģē uz notiekošo, un to, cik patiesībā sašutuši ir cilvēki par jaunieviestajiem noteikumiem. Kā piemēru var minēt neseno protestu Dānijā, kurā septiņi tūkstoši cilvēku deviņu dienu garumā protestēja pret valdības ierosināto “epidēmijas likumu”, kas atļautu ar bīstamām slimībām inficētos cilvēkus piespiedu kārtā hospitalizēt, izmeklēt, ārstēt un ievietot izolācijā, Dānijas Veselības padomei būtu tiesības noteikt cilvēku grupas, kuras ir obligāti jāvakcinē, un cilvēki, kuri atteiktos no vakcinācijas, varētu tikt fiziski piespiesti ar policijas iesaistīšanos. Arī Dānijas oficiālie masu mediji par šo protestu nerunā. Vienīgais veids, kā ziņa ir izplatījusies ārpus Dānijas robežām, ir pašu protesta dalībnieku publicētie video. Kad šos video publicē neoficiālie ziņu portāli, vairumam sabiedrības rodas šaubas par informācijas patiesumu. Lūk, šis ir moments, kurā katram pašam ir jāsāk rakt – pašam meklēt papildus informāciju, pašam iedziļināties notiekošajā un izdarīt secinājumus. Pameklējot rūpīgāk informāciju par šo protestu, atrodam reālus video, kuros redzami gan protesta dalībnieki ar attiecīgiem plakātiem, gan komentāru sadaļās varam lasīt komentārus no citu valstu iedzīvotājiem par sašutumu, kāpēc oficiālie masu mediji šo faktu slēpj. Turpretim, neoficiālie ziņu kanāli nebaidās skaļi runāt un informē sabiedrību par reāliem notikumiem šodien mums apkārt ar vizuāli uzskatāmiem pierādījumiem. Dānijas protests ir tikai viens salīdzinājuma piemērs, paraugoties uz informāciju no oficiāliem un neoficiāliem ziņu avotiem. Šobrīd katra diena pasaulei nes ar vien jaunus notikumus, un tas ir fakts, ka oficiālie ziņu avoti nesniedz pilnīgu informāciju par notiekošo, tieši otrādi, tie pieturās pie aukstām, šabloniskām ziņām, un mērķtiecīgi stumj ārā no sabiedrības uzmanības neoficiālos ziņu kanālus, kuri nebaidās runāt un atklāt lietas, par kurām oficiālie mediji klusē. Taču labā ziņa ir tā, ka sabiedrība mostas, cilvēki ir sākuši runāt par notiekošo. Cilvēki dalās ar to, ko redz, dzird un personīgi piedzīvo, un katrs tam izmanto tos ziņu kanālus, kuri viņus sadzird, un kuri dod iespēju runāt un parādīt realitāti. Šodien ir svarīgi sadzirdēt vienam otru! Ieklausīsimies, domāsim paši līdzi, pētīsim un salīdzināsim.