Turpinoties plašiem protestiem, kas arvien biežāk pāraug vardarbībā, veikalu izlaupīšanā un uzbrukumos policistiem, Francijas policijas arodbiedrības ģenerālsekretārs Frederiks Lozs brīdinājis, ka situācija kļūst nekontrolējama un policisti ir fiziski un emocionāli izsmelti.

Pēc viņa teiktā, kārtības uzturēšanai mobilizēti aptuveni 70 000 policistu, kuri spiesti ziedot brīvdienas un laiku ar ģimeni. Kopš septembra nemieros ievainoti 1193 policisti un žandarmi. Helovīna vakarā vairākiem policistiem uzbrukts ar Molotova kokteiļiem, un vismaz viens gadījums tiek izmeklēts kā iespējams slepkavības mēģinājums. 31. oktobrī visā Francijā notika 291 demonstrācija, kurās piedalījās aptuveni 320 000 cilvēku, tostarp 70 000 Parīzē. Dienas laikā aizturēti 779 cilvēki.

Lozs asi kritizējis radikāli kreiso kustību vardarbību, nosaucot to par “kreiso fašismu ielās”, kas, viņaprāt, posta Franciju un ved valsti pretī bankrotam. Viņš uzskata, ka pašreizējie likumi nepietiekami aizsargā policistus un ļauj pārkāpējiem izvairīties no atbildības. Nemieri smagi skar arī uzņēmējus. Francijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru tīkls brīdina, ka, protestiem turpinoties Ziemassvētku iepirkšanās sezonā, uzņēmumu zaudējumi varētu sasniegt pat 1,5 miljardus eiro katrā nedēļas nogalē. Kurš galu galā maksās par kreiso radikāļu nodarītajiem postījumiem? Apdrošinātāji šādos gadījumos ne vienmēr sedz zaudējumus, un beigās valdībai nāksies kompensācijām izmantot nodokļu maksātāju naudu.

Tiesības protestēt nedrīkst kļūt par tiesībām demolēt, laupīt un uzbrukt policistiem. Vārda brīvība un demokrātija nav attaisnojums vardarbībai. Ja valsts nespēj aizsargāt savus likumsargus, uzņēmējus un iedzīvotājus, rodas nopietns jautājums, vai Francijas valdībai vispār ir politiskā griba pielikt punktu šai patvaļai?