Naids pret kristiešiem jeb kristofobija — naidīgums, diskriminācija un vardarbība ticības dēļ Eiropā kļūst arvien redzamāka un nopietnāka. Eiropas Tiesību un Taisnīguma centra publicētais ziņojums liecina, ka 2024. gadā 35 Eiropas valstīs reģistrēti vismaz 2211 noziegumi pret kristiešiem, tostarp 274 fiziski uzbrukumi.

Visbiežāk ir sastopams vandālisms: baznīcu un svētvietu apgānīšana, reliģisko simbolu bojāšana un dedzināšana.Tomēr īpaši satraucošs ir tiešas vardarbības pieaugums — draudi, uzbrukumi ticīgajiem, priesteriem un reliģiskajiem līderiem, tostarp slepkavības mēģinājumi. Šie atkārtotie uzbrukumi rada iespaidu par sistemātisku kristiešu vajāšanu.

Ziņojums norāda uz vairākiem iemesliem šai tendencei: agresīvu sekulārismu, ideoloģisko ekstrēmismu un naidīgumu pret kristīgajām vērtībām. Vienlaikus daudzi noziegumi netiek pilnvērtīgi uzskaitīti, jo upuri baidās ziņot, bet valsts iestādes ne vienmēr atzīst reliģisko motivāciju kā naida noziegumu. Papildus fiziskajai vardarbībai kristieši saskaras ar diskrimināciju publiskajā un profesionālajā vidē. Dažās valstīs tiek ierobežota reliģijas brīvība, sodot pat par klusu lūgšanu publiskā telpā vai marginalizējot kristiešus viņu konservatīvo uzskatu dēļ.

Ziņojumā uzsvērts arī tas, ka  Eiropas līmenī kristofobija nav atzīta kā atsevišķa reliģiskā naida forma. Tomēr visdrīzāk ar institucionāliem risinājumiem vien nepietiks. Pašiem kristiešiem un draudzēm ir jākļūst iekšēji stiprākiem. Draudzēm ir jāaug skaitā, ticībā un savstarpējā solidaritātē, lai kristīgā balss sabiedrībā nebūtu viegli ignorējama. Tikai dzīvas un aktīvas draudzes spēj ne vien aizstāvēt savus ticīgos, bet pašas ietekmēt sabiedrību, aizstāvot kristīgās un konservatīvās vērtības.