Krievijas sašķidrinātā dabasgāze joprojām nonāk Eiropas Savienībā galvenokārt caur Spāniju, Franciju, Beļģiju un Nīderlandi, savukārt cauruļvadu gāzes piegādes lielākoties tiek saņemtas Ungārijā, Slovākijā un Grieķijā.

Lai gan bloks ir uzsācis pakāpenisku atteikšanos no Krievijas energoresursiem, Eiropas enerģijas regulatoru aģentūras (ACER) ziņojums jūlija sākumā liecina, ka imports īstermiņā ir pieaudzis. 2026. gada pirmajos mēnešos cauruļvadu gāzes piegādes palielinājušās par 7% salīdzinājumā ar 2025. gadu, bet sašķidrinātās dabasgāzes imports palielinājies par 11%.

ES ir nolēmusi aizliegt Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importu no 2027. gada sākuma, ar izņēmumiem Ungārijai un Slovākijai, kurām joprojām būs atļauts izmantot Krievijas gāzi piegādes traucējumu gadījumā to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ.

Kopumā ACER secina, ka reālās atteikšanās no Krievijas gāzes ekonomiskās sekas vēl tikai priekšā, un lielākais izaicinājums būs pēc 2027. gada, kad stāsies spēkā pilnīgs importa aizliegums.