Ministru prezidenta Andra Kulberga izteikumi izgaismojuši praksi, kas daudziem nodokļu maksātājiem var šķist grūti saprotama – valsts gadiem ilgi maksājusi nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjiem par dalību Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdēs.

TV3 ziņās premjers to raksturoja skarbi: “Šīs nevalstiskās organizācijas saņem naudu par to, ka tās atnākušas un apsēdušās krēslā. Valsts kanceleja maksā par to, ka viņi atnāk. Tas nav normāli, ka izsniedz rēķinu par to, ka atnāci parunāt. Te visam jābūt caurspīdīgam.”

Būtiskākais jautājums ir – par ko īsti tika maksāta nodokļu maksātāju nauda? Nevis par konkrētu paveiktu darbu, īstenotu projektu vai sasniegtu rezultātu, bet par pašu dalību sēdēs.

Īpašu uzmanību piesaista arī tas, ka gandrīz visi Memoranda padomes NVO pārstāvji (izņemot vienu) ir bijuši sarunu festivāla “LAMPA” runātāji. Tas rada jautājumus par to, vai šajā vidē nav izveidojies savstarpēji cieši saistīts cilvēku loks, kas regulāri piedalās gan valsts finansētās konsultatīvās struktūrās, gan publiskās diskusijās.

Ar vienu padomi viss nebeidzas. Zem tās darbojas vēl četras darba grupas, kurās arī tiek maksāta atlīdzība. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem padomes vadītājs par katru sēdi saņem 122 eiro, darba grupas vadītājs – 152 eiro, dalībnieki – 61 eiro, bet par padomes pārstāvēšanu citās institūcijās NVO pārstāvjiem tiek maksāti 20 eiro stundā.

Šī atlīdzības sistēma tika ieviesta laikā, kad valdībā bija “Jaunā Vienotība”. Ja organizācijas ilgstoši saņem naudu no valsts, rodas pamatotas šaubas, cik neatkarīgi tās spēj kritizēt valdības pieņemtos lēmumus.

Nevar nepiekrist, ka NVO ir pārāk daudz izmantojušas valsts finansējumu, kas tās padara nevis par neitrāliem pilsoniskās sabiedrības pārstavjiem, bet par ilggadējiem valdības liberālās politikas atbalstītājiem.