Pēc tikšanās ar nacionāli konservatīvās Brīvības partijas līderi Herbertu Kiklu prezidents Aleksandrs van der Bellens sacīja, ka partija, kas septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās ieguva vairākumu balsis, varētu sākt sarunas ar centriski konservatīvo Austrijas Tautas partiju par valdošās alianses izveidi. Līdzšinējās varas partijas mēnešiem ilgi centās izveidot koalīciju savā starpā ar mērķi izslēgt galēji labējos. Tomēr šis plāns izgāzās, jo nebija iespējams vienoties par to, kā atdzīvināt novājināto Austrijas ekonomiku un pārvaldīt valsts finanses. Izjukušo sarunu rezultātā no amata atkāpās kanclers Karls Nehammers no Tautas partijas.

Ja koalīciju izdosies izveidot, tas, iespējams, pavērs ceļu galēji labējām partijām pirmo reizi daudzu desmitu gadu laikā vadīt valdību. Tas nozīmē, ka Austrija drīzumā varētu pievienoties augošajam ES valstu blokam, ko vada nacionāli konservatīvās valdības, tostarp Itālijai, Nīderlandei, Slovākijai un Ungārijai. Lai gan Austrijā ir tikai 9 miljoni iedzīvotāju, galēji labējo spēku valdības ietekme būs jūtama tālu aiz valsts robežām, jo Austrijai ir liela ietekme ES, pateicoties tās spēcīgajām aliansēm un izdevīgajam ģeogrāfiskajam novietojumam.

Savukārt, ja koalīcijas sarunas Vīnē starp abām konservatīvajām partijām neizdosies, Austrijā būs jārīko jaunas vēlēšanas.