Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kopš 2017. gada administrē Mediju atbalsta fonda (MAF) finansējumu. Tas nozīmē, ka SIF organizē konkursus, izvērtē mediju iesniegtos projektus un lemj, kuriem medijiem piešķirt valsts naudu.

Taču neatkarīga auditora PricewaterhouseCoopers (PwC) veiktajā auditā secināts, ka SIF likumā mediju finansēšanas funkcija nav skaidri un nepārprotami noteikta.

PwC pārstāve norādījusi, ka daļa SIF pašreizējo funkciju, tostarp mediju atbalsts, atrodas ārpus SIF likumā noteiktā regulējuma. Tas rada būtisku jautājumu: uz kāda konkrēta likuma pamata SIF gadiem ilgi dala valsts budžeta naudu komerciālajiem medijiem?

SIF un Kultūras ministrija uzskata, ka pietiekams pamats ir budžeta likumi, politikas dokumenti un noslēgtie finansēšanas līgumi. Taču tiesību eksperte Liene Neimane uzsver – ar politikas dokumentiem un ikgadēju finansējumu vien var nepietikt, lai publiska institūcija iegūtu jaunu un ilgstošu kompetenci. Turklāt rodas arī jautājumi par konkurenci un vienlīdzīgu attieksmi, jo valsts finansējums dažiem komerciālajiem medijiem var radīt priekšrocības salīdzinājumā ar tiem, kas šo naudu nesaņem.

2026.gadā vien, piemēram SIA TVNET grupa caur SIF saņēmusi vairāk nekā 266 000 eur, bet AS Latvijas mediji – vairāk kā 287 000 eur. Kopā apstiprināti 37 projekti par 2 145 003,74 eur.

Nacionālo mediju programmas mērķis ir atbalstīt kvalitatīvu un sabiedriski nozīmīgu žurnālistiku, kas stiprina Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu, mediju atbildīgumu un sabiedrības saliedētību uz latviešu valodas pamata. Taču praksē rodas jautājums – vai “kvalitatīva žurnālistika” nenozīmē dažādu viedokļu uzklausīšanu? Nereti redzam situāciju, kad medijos dominē viens – meinstrīma skatījums, bet atšķirīgi viedokļi tiek atstāti malā. Sabiedrības saliedētība un kritiskā domāšana nozīmē arī iespēju dzirdēt dažādus, tostarp neērtus un nepopulārus viedokļus, lai cilvēki paši varētu veidot savu priekšstatu par notiekošo.

Īpaši pārsteidzoši, ka šāda sistēma darbojas jau gandrīz desmit gadus, lai gan tagad audits izgaismo iespējamu neatbilstību starp SIF likumā noteikto un to, ko fonds faktiski dara. SIF drīzāk tiek izmantots privāto mediju lojalitātes nodrošināšanai pret valdību nevis objektīva un visas sabiedrības interesēm atbilstoša viedokļa atspoguļošanai. Auditoru ziņojums vēl izraisa jautājumus, vai šāda rīcība vispār ir likumīga.