Saeima 20. augustā atkal atvērusi durvis jaunam valsts atbalstam „airBaltic”. Tiek dota iespēja pagarināt iepriekšējā 30 miljonu eiro valsts aizdevuma atlikušo atmaksu līdz gada beigām, daļu šī aizdevuma pārvērst uzņēmuma akcijās un vajadzības gadījumā vēl iegādāties līdz 30 miljoniem eiro „airBaltic” obligāciju.

Vienkāršā valodā – ja uzņēmumam nepietiek naudas, valsts atkal pagarina termiņus, atliek maksājumus un piedāvā vēl naudu. Bet kurā brīdī beidzas valsts atbalsts un sākas nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošana?

„airBaltic” 2025. gadu noslēdza ar 44,3 miljonu eiro zaudējumiem, un uzņēmumam tagad nepieciešams vēl vismaz 225 miljonu eiro jauns finansējums. Tikmēr procenti par jau esošajām obligācijām pat netiks izmaksāti naudā – tie tiks pieskaitīti kopējam parādam. Tas nozīmē, ka parāds nepazūd. Tas vienkārši turpina augt.

Protams, „airBaltic” ir nozīmīgs uzņēmums. Latvijai ir vajadzīgi starptautiskie lidojumi, darbavietas un savienojamība ar citām valstīm. Taču ar frāzi „uzņēmums ir stratēģiski svarīgs” nepietiek, lai bezgalīgi attaisnotu arvien jaunus desmitus un simtus miljonus no valsts kabatas. Cik vēl nodokļu maksātājiem būs jāmaksā par kļūdām, neizdevušos biznesa plānu un gadiem ilgiem zaudējumiem?

Uzņēmums sola samazināt lidmašīnu skaitu, atteikties no mazāk izdevīgiem maršrutiem un meklēt privātos investorus. Kad 2024.gadā valsts piešķīra 380 miljonus eiro, tad tika solīts, ka vairs nevajadzēs valsts aizdevumus, būs stratēģiskais investors un citas izcilas lietas.

Pēc atsevišķu ekspertu viedokļiem, lai glābtu airBaltic nepietiks ar 30 miljoniem vai pat 225 miljoniem eiro, bet parādu dzēšanai un produktīvai darbībai ir nepieciešams ieguldīt vairāk kā miljardu eiro. Pašreizējos apstākļos airBaltic tikai dedzina gandrīz katru gadu piešķirto naudu un latviešu nodokļu maksātāji sponsorē tūrisma pieaugumu Viļņā un Tallinā.