Valdība plāno totālu iedzīvotāju finanšu kontroli
Ģenerālprokuratūra pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lūguma ir iesniegusi priekšlikumus par personas neuzrādītu naudas līdzekļu piedziņu bez kriminālprocesa uzsākšanas. Tāpat ir sagatavots priekšlikums likumam, kas noteiktu, ka katrai personai ir pienākums iesniegt iedzīvotāju ienākumu deklarāciju. Šodien, 3.martā, šie priekšlikumi tiek izskatīti kārtējā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē.
Vienkāršiem vārdiem, ja tiks konstatēts, ka kāda darījuma summas vērtība pārsniedz, piemēram, 5000 eiro un tas neatbilst personas likumīgajiem ienākumiem, tiks uzsākta finanšu izmeklēšana un personai būs jāpierāda, ka minētie līdzekļi ir iegūti likumīgā ceļā.
Jāatzīst, ka Ēnu ekonomikas apkarošanas padomei darbi pēdējo gadu laikā nav īpaši sekmējušies, jo, kā liecina statistikas dati 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms, t.i. aplokšņu algas, neuzrādīti ienākumi un neuzrādīti darbinieki, bija audzis līdz 25,5% no IKP ar tendenci palielināties 2021. un 2022. gadā. Faktiski, ceturtā daļa Latvijas biznesa pilnīgi vai daļēji atrodas ēnu ekonomikā, un tas nozīmē, ka naudas konfiskācija skars ievērojamu daļu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.
Šobrīd, lai konfiscētu noziedzīgi iegūtu mantu, ir jāuzsāk kriminālprocess un jāiegūst konkrēti pierādījumi. Bet, ja tiks pieņemti Ģenerālprokuratūras rosinātie priekšlikumi, viss būs otrādi – nevainības prezumpcija tiks atcelta, un pašiem iedzīvotājiem nevis likumsargiem būs jāpierāda, ka viņi nav noziedznieki. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana nav tik aktuāla problēma Latvijā, lai visiem iedzīvotājiem liktu iesniegt savu ienākumu deklarāciju.
Vēl pirms pāris nedēļām, kad šādu informāciju publicēju Facebook, ieraksts tika cenzēts un profils slāpēts. Kamēr sabiedrības uzmanība ir piesaistīta notikumiem Ukrainā, valdība pieņem dažādus likumus, kas ierobežos katra iedzīvotāja finansiālo brīvību.
