Vai pošu pases ir pagātne? Šķiet, ka tomēr nē. Nesen notikušajā G20 valstu sanāksmē Bali, Indonēzijā, kur pulcējās 20 pasaulē lielāko ekonomiku līderi, tika pārrunātas ne tikai pašreizējās ekonomiskās problēmas, bet izskatīts jautājums arī par pošu pasēm. Tika izstrādāta un parakstīta deklarācija, kurā teikts, ka pošu pases ir nepieciešamas, lai “veicinātu un atvieglinātu starptautisko ceļošanu un tūrismu”. Vienošanās paredz kopīgus tehniskos standartus un pārbaudes metodes, tostarp pošu pases. Sanāksmē ir ierosināts, ka digitālajam veselības sertifikātam jeb pošu pasei jāatbilst Pasaules Veselības organizācijas (PVO) standartiem un tikai tad, ja persona ir potēta vai pārbaudīta saskaņā ar šiem standartiem, tā varēs doties starptautiskos ceļojumos. Tas liek domāt, ka PVO joprojām ir un būs galvenā institūcija, kas noteiks valstīm “veselības standartus” jeb kad un ar kādām potēm iedzīvotājiem ir jābūt potētiem, lai viņi varētu ceļot. Kā izteicies ASV “Brīvības padomes” dibinātājs Mets Stavers: “Pošu pases tiek popularizētas visā pasaulē, lai ierobežotu personas iespējas iziet no mājām, strādāt, iepirkties, pusdienot, ceļot, apmeklēt publisku pasākumu vai pat dievkalpojumu. Populārais vīruss tiek izmantots, lai veicinātu šos bīstamos draudus brīvībai. Mēs nekad nedrīkstam pieņemt pošu pases vai izsekošanas lietotnes kā jaunu normu.”