Vairāk nekā 63% referenduma dalībnieku 22.septembrī noraidīja iniciatīvu, kuras mērķis bija palielināt valsts finansējumu, lai motivētu Šveices lauksaimniekus atvēlēt zemi un ūdensceļus savvaļas dabai, tādējādi palielinot cilvēku neskartās dabas teritorijas.

Arī parlaments un valdošā konservatīvā partija atzinusi, ka šis plāns izmaksās pārāk dārgi, jo jau tagad dabas aizsardzībai katru gadu tiek tērēti vairāk nekā 700 miljoni ASV dolāru. Likuma pieņemšana valsts un vietējām pašvaldībām izmaksātu vēl nepilnus 500 miljonus dolāru gadā.

Iniciatīva, piemēram, aizliegtu jaunu dzelzceļa līniju būvniecību caur aizsargājamām pļavām pat tad, ja šādas pļavas tiktu ierīkotas citur. Tāpat iniciatīva būtiski ierobežotu enerģijas un pārtikas ražošanu, mežu un lauku teritoriju izmantošanu tūrismam un sadārdzinātu būvniecību, tā apgalvo kampaņa “JĀ bioloģiskajai daudzveidībai, bet NĒ ekstrēmai bioloģiskās daudzveidības iniciatīvai.”

Savukārt iniciatīvas autori norādījuši uz dabas resursu samazināšanos Šveicē un draudiem bitēm, vardēm, putniem, sūnām, kā arī pārējo savvaļas floru un faunu. Viņuprāt, aizsargājamās zaļās teritorijas ir “galvenais tūrisma kapitāls” un to skaita palielināšana atbalstītu vietējo ekonomiku.

Balsojums bija daļa no pēdējiem Šveices referendumiem, kas notiek četras reizes gadā, lai dotu vēlētājiem iespēju tieši ietekmēt politikas veidošanu valstī ar aptuveni 9 miljoniem iedzīvotāju.

Turpretī Latvijā koalīcija ir efektīvi likvidējusi iespēju referenduma ceļā iedzīvotājiem paust savu viedokli. Lai Latvijā uzsāktu referenduma procedūru, iniciatīvas autoriem ir jāsavāc 155 tūkstoši pilsoņu parakstu. Diemžēl Eiropā ekstrēmas vides aizsardzības idejas, neskatoties uz plašu iedzīvotāju neapmierinātību, turpina tikt ieviestas caur likumdošanas procesu.