14. oktobrī valdība apstiprināja likumprojektu par 2026. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru turpmākajiem trim gadiem – līdz 2028. gadam. Nākamā gada kopējie budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi – 17,9 miljardi eiro. Galvenās prioritātes ir drošība, demogrāfijas uzlabošana un kvalitatīva izglītība, kam paredzēts lielāks finansējums. Finanšu ministrija norāda, ka 2026. gadā plānots rekordliels Eiropas Savienības fondu ieguldījumu apjoms – vairāk nekā viens miljards eiro, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par aptuveni 151 miljonu eiro.

“Citadeles” ekonomists Kārlis Purgailis uzskata, ka 2026. gada valsts budžets ir vājš kompromiss – tas galvenokārt palīdzēs aizsardzībai, bet citās jomās izmaiņas būs nelielas. Demogrāfijai paredzētais finansējums ir simbolisks, bet PVN samazināšana pārtikai izskatās pēc priekšvēlēšanu trika bez reāla labuma. Viņš brīdina, ka budžets neveicina ekonomisko attīstību un balstās uz ES naudu. Tas rada riskus nākotnē – var nākties ieviest taupību vai celt nodokļus, ja ekonomika augs lēni un palielināsies valsts parāds. Arī “SEB” ekonomists Dainis Gašpuitis piekrīt – valdība izvēlējusies vieglāko ceļu, neaizskarot nodokļus un tēriņus. Tas nozīmē lielāku parādu un riskus nākotnē, jo izdevumi nav pietiekami pārskatīti.

Lai gan valdība uzsver drošību un izglītību kā prioritātes, šis budžets vairāk atgādina īstermiņa vēlmi saglabāt esošo situāciju un ekonomiskās grūtības atstāt uz nākamo gadu. Demogrāfijai atvēlētie līdzekļi ir niecīgs atbalsts, kas dzimstības katastrofu neatrisinās. Turklāt balstīšanās uz Eiropas Savienības fondiem rada ilūziju par stabilitāti, taču šī nauda ir tikai ielāps valdības ekonomiskajam panīkumam. Latvijai vajadzīga drosmīgāka ekonomiskā politika, kas veicina ražošanu, ģimeņu labklājību un stipras vērtības, nevis kārtējais “plāksteris” uz budžeta deficīta, kas ar katru gadu prasīs arvien vairāk līdzekļus valsts parāda uzturēšanai.