Nīderlandē darbojas ārpus parlamenta komiteja, kas izmeklē 2020. gadā valdības pieņemtos pasākumus — BPOC 2020 https://bpoc2020.nl

Šajā komitejā ietilpst ārsti, zinātnieki un profesionāļi. Viņi sarunājas ar lielu liecinieku skaitu – ekspertiem, ārstiem, virusologiem, matemātiķiem, ekonomistiem, uzņēmējiem. Sēdes ir atklātas, tiek ierakstītas un translētas.

Žurnālistu, mediķu, policistu noklausīšanās notiek anonīmi.

Vienu šādu interviju iztulkojām latviski.

“Es atsaucos aicinājumam mājaslapā BPOC 2020 kā aģents… Mana sirdsapziņa neļauj man klusēt. Un es atsakos no policijas dienesta sirdsapziņas dēļ.

Patiesībā, es vairs nevaru uz sevi paskatīties spogulī. Es izmantoju varu pret protestētājiem. Kā iegansts bija tas, ka viņi apdraud sabiedrības veselību. Tā mums pateica…

Es situ ar policijas steku. Es nometu onkulīti uz zemes.  Es situ pusaudžus, kuri apskāva viens otru un dejoja uz ielas. Es arestēju cilvēkus un liku viņiem virsū roku dzelžus, jo tie lielveikalā nevēlējās vilkt masku, no kuras nav nekādas jēgas.

Esmu uzlicis bezgalīgi daudz naudas sodu cilvēkiem, kuri brauca mašīnās uz mājām pēc pulksten 21:00. Bet reizēm cilvēkus arestēja tādēļ, ka viņi “aizskāra manu godu”. Teikt: “Ej, atrodi citu darbu!” jau ir pārkāpums.

Mēs kopā ar kolēģiem  smējāmies par arestantiem, kas kratījās policijas mašīnā. Kopā ar kolēģiem es smējos par cilvēkiem, uz kuriem mēs šāvām ar ūdensmetējiem…

Es varētu turpināt vēl un vēl. Tagad cilvēki teiks: “Man tevis nav žēl. Vai tu jau neesi izdarījis savu izvēli? Vai tad tu nevarēji to nedarīt?”. Un viņiem ir taisnība!

Bet ko man bija darīt? Pamest? Man ir ģimene, hipotēka, parādi. Es vairs nevaru gulēt. Es vairs neskatos spogulī, jo man ir pretīgi (sāk raudāt)”.