Kamēr Latvijā sabiedrībai tiek stāstīts, ka Stambulas konvencija ir tikai dokuments pret vardarbību ģimenē, Igaunijā jau redzamas tās praktiskās sekas — kopā ar GREVIO ekspertu vērtējumu un ieteikumiem. Atšķirībā no Igaunijas, kur GREVIO ziņojums ir publiski pieejams, Latvijā līdzīgu tikšanos saturs tiek slēpts un sabiedrībai nav zināms, kas tajās piedalās un kādi ieteikumi tiek sniegti. Latvijā notiek kampaņas ar saukļiem kā “Vardarbība nemīl klusumu!”, kamēr paši pieņem klusu, slepenu ideoloģisko diktātu.

Igaunijas ziņojums atklāj vairākas satraucošas tendences. Kā norādījis Latvijas bērnu un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs, GREVIO iesaka, lai tiesu procesos piedalītos tikai tie psihologi un psihiatri, kas ir “saskaņoti” ar Stambulas konvencijas skatījumu, tādējādi izslēdzot citādi domājošos ekspertus. Tāpat tiek aizliegts lietot izteicienus, kas kritizē māti vai norāda, ka māte cenšas attālināt bērnu no tēva, tādējādi tēviem praktiski nepaliek iespēju aizstāvēt savas tiesības tiesā.

GREVIO iesaka pilnībā aizliegt jebkādus pāru samierināšanas mēģinājumus, ja ir konstatēta vardarbība. Tomēr mūsdienās bieži par vardarbību tiek uzskatīts vienkāršs strīds vai emocionāls konflikts. Rezultātā ģimenes saliedēšanas vai atjaunošanas iespējas praktiski tiek izslēgtas. Īpašs uzsvars likts uz atbalstu krievvalodīgām sievietēm un sievietēm ar atkarībām, nepievēršoties integrācijas vai ārstēšanās jautājumiem. Ziņojumā minēts arī ieteikums pētīt sieviešu ģenitāliju kropļošanu un piespiedu laulības — problēmas, kas Baltijā faktiski nepastāv, bet tiek izmantotas ideoloģiskā pamatojuma veidošanai.

Kamēr Latvijā GREVIO ieteikumi tiek apspriesti aiz slēgtām durvīm, sabiedrībai tiek pasniegts stāsts par “vardarbības novēršanu”. Taču patiesībā konvencija kļūst par instrumentu ideoloģisku normu ieviešanai un citādi domājošo izslēgšanai.