Beļģija nolēmusi pārņemt savā kontrolē kodolstacijas no lielākā Francijas enerģētikas uzņēmuma Engie un apturēt iepriekš plānoto atteikšanos no kodolenerģijas. Tas nav tikai tehnisks lēmums, bet solis, kas skaidri iezīmē domāšanas maiņu visā Eiropā.

Premjers Barts de Vēvers uzsver, ka šodienas apstākļos prioritāte ir stabila un droša enerģija, nevis politiski eksperimenti. “Šī valdība izvēlas drošu, pieejamu un ilgtspējīgu enerģiju,” viņš rakstīja platformā X, uzsverot arī nepieciešamību mazināt atkarību no importētajiem fosilajiem kurināmajiem. Beļģija ne tikai pagarina esošo reaktoru darbību, bet arī apsver jau slēgto reaktoru atjaunošanu. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un enerģētikas satricinājumiem kļuva skaidrs, ka Eiropas atkarība no importa ir nopietns risks. Vēl martā Beļģija bija trešais lielākais Krievijas dabasgāzes importētājs, par to samaksājot agresorvalstij 219 miljonus eiro. Kodolenerģija savukārt nodrošina stabilu, prognozējamu elektroapgādi ar zemām emisijām. Lai gan tas prasīs ievērojamus ieguldījumus un risinājumus novecojušo reaktoru modernizācijai, tomēr arvien vairāk valstu secina, ka pilnīga atteikšanās no kodolenerģijas šobrīd nav reāla.

Šis solis iezīmē plašāku pagriezienu no ideoloģiski virzītas politikas uz pragmatisku pieeju. Arī Urzula fon der Leiena ir atzinusi, ka atteikšanās no kodolenerģijas bija stratēģiska kļūda, ņemot vērā Eiropas ilgtermiņa enerģētisko drošību.