Dalīties:

Šī neveiksme ir pēdējais un, iespējams, lielākais trieciens ES vides darba kārtībai pēdējo mēnešu laikā, kad politikas veidotāji lemj, kā reaģēt uz lauksaimnieku protestiem visā Eiropas Savienībā. Likumprojekti, kurus neizdevās pieņemt, būtu viens no ES lielākajiem vides politikas pasākumiem un paredzētu, ka līdz 2030. gadam valstīm jāievieš pasākumi, lai atjaunotu dabu 20% jeb vienā piektdaļā savu sauszemju un jūras teritorijās.

Bija paredzēts, ka 25.martā likumprojekti tiks apstiprināti, tomēr balsojums tika atlikts pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka tas netiks pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu. Likumprojektus neatbalsta Zviedrija, Nīderlande, Itālija un Ungārija, bet Austrija, Beļģija, Somija un Polija paziņoja, ka atturēsies.

Spānijas vides ministre Terēza Ribera aicināja likumprojekta kritiķus to atbalstīt, sakot, ka ES “nevar atļauties” atteikties no savām zaļajām ambīcijām. Nīderlandes klimata ministrs Robs Jetens atzinis, ka “ ir izveidojies milzīgs strupceļš un nebūs viegli no tā izkļūt, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas”.

Prieks, ka ir valstis, kas savu iedzīvotāju intereses tur augstāk par globālajām interesēm. Diemžēl Latvija bija viena no valstīm, kas neskatoties uz lauksaimnieku protestiem, atbalstīja Eiropas ierobežojošo likumu.

Dalies ar rakstu:

Komentāri