“Valstij ir jāamnestē visi sodītie cilvēki COVID-19 pandēmijas ierobežojumu laikā. Ir jāatgriež visi cilvēku samaksātie sodi, ir jāizmaksā kompensācijas un jāatjauno darbā cilvēki, kurus nepamatoti represēja un atlaida no darba 13.Saeimas laikā.

Partija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ aicina visas Saeimā pārstāvētās partijas un to deputātus atbalstīt šo deklarāciju”

Deklarācija

Par 13. Saeimas un tās izveidotās valdības pieļautām kļūdām un pārspīlējumiem cīnoties ar covid-19 infekcijas izplatību

Latvijas Republikas 14. Saeima, sanākot kopā un izvērtējot to politiku, ko iepriekšējā, 13.Saeima un tās izveidotā valdība, realizēja 2020.–2022. gadā saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldību,

balstoties uz Latvijas Republikas Satversmi, kas Latviju pasludina par demokrātisku, tiesisku, sociāli atbildīgu valsti, bet cilvēka pamattiesības, cilvēka cieņu un brīvību izvirzot kā valstisku prioritāti,

ņemot vērā, ka valdības realizētajai politikai nebija sabiedrības atbalsta un sabiedrībai bija liegts šo noraidījumu paust, jo politiķi un Valsts policija maldināja sabiedrību ar nepatiesu informāciju par notiekošo protestu apmēriem, veicinot sabiedrības neuzticēšanos valsts iestādēm,

atbalstot tos cilvēkus un uzņēmējus, kuri cieta no Saeimas un valdības nesamērīgajiem lēmumiem, kā rezultātā cilvēki zaudēja darbu un tika iznīcināta kā individuāla uzņēmējdarbība, tā uzņēmējdarbības vide un cilvēku paļaušanās uz valsts pārdomātu politiku uzņēmējdarbības jomā,

lūdzot piedošanu saviem pilsoņiem par varas nepārdomātiem lēmumiem, cita starpā – pārspīlējumiem, nosaucot valsts rīcību par represijām pret citādi domājošiem,

saprotot, ka piemērojot atšķirīgu attieksmi un pieprasot vakcinētu un nevakcinētu cilvēku nošķiršanu publiskajā telpā, valsts realizēja neiecietību un atstumtību veicinošu politiku, kura bija morāli nepieļaujama, zinātniski nepamatota, kurai nebija atbalsta sabiedrībā un kura bija pretēja pašas valdības rīcības plānā vairākkārt deklarētajam mērķim mazināt sociālo atstumtību,

atzīstot, ka pati Saeima un valdība nepamatoti ilgi pieturējās pie attālinātā darba, kā rezultātā parlamentāro debašu kultūra 13. Saeimā tika degradēta un parlamentārais dialogs tika iznīcināts,

atzīstot, ka pati Saeima ir prettiesiski lēmusi par zinātniski nepamatotām un nesamērīgām prasībām Saeimas un pašvaldību domju deputātiem, tai skaitā liedzot nevakcinētiem deputātiem pat attālinātu darbu pēc tam, kad Saeima bija ilgstoši strādājusi attālināti,

nonākot pie secinājuma, ka pati valsts rīcība sekmēja to, ka tika grauta gan faktiskā demokrātija Latvijā, gan sabiedrības izpratne par to,

vēloties atjaunot taisnīgumu un atgriezt cilvēku ticību valstij un likumu varai, kā arī tiesiskās paļāvības, drošības un tiesiskās noteiktības principiem, kuru ievērošana ir svarīga Latvijas kā demokrātiskas valsts pastāvēšanai,

ņemot vērā, ka valsts publiskajā saziņā un lēmumos, valsts amatpersonas par paredzēto ierobežojumu un vakcīnu iedarbību un efektivitāti izmantoja atziņas, kādām tobrīd nebija pietiekama zinātniska pamatojuma, tādējādi mazinot sabiedrības uzticēšanos valsts iestādēm un līdz ar to arī iespēju efektīvi cīnīties ar infekcijas izplatību, izmantojot zinātniski pamatotas metodes, kas prasa visas sabiedrības līdzdalību,

atzīstot, ka valsts nesamērīgi ierobežoja pulcēšanās tiesības un liedza notikt protestiem pret valdības un Saeimas realizēto politiku,

atsaucoties uz nepamatoti represēto cilvēku, viņu ģimenes locekļu izmisīgiem lūgumiem pēc cilvēcības un sapratnes,

uzskatot, ka daļa no sabiedrības drošības un veselības labā pieņemtajiem lēmumiem tika virzīti lielā steigā un pavirši, bet realizētie pasākumi visbiežāk bija nesamērīgi, nesaprātīgi un bezatbildīgi,

dziļi nosodot politiķu bezatbildību, kuri, neizvērtējot patiesu vajadzību pēc tik plašiem ierobežojumiem, pieļāva šādu klaju varas demonstrēšanu, kā arī ar to saistīto ierēdņu patvaļu,

atzīstot, ka valsts vakcinācijas politika bija vērsta uz vakcinācijas aptveres palielināšanu, kas izpaudās, atsevišķos gadījumos, kā faktiska piespiedu vakcinācija,

saprotot, ka morālo un finansiālo kaitējumu var atlīdzināt tikai finansiālas kompensācijas, nodrošinot atbilstošu atlīdzinājumu un reālu atvainošanās sajūtu pilsoņiem par valsts veiktajiem un sankcionētajiem pāridarījumiem,

atzīmējot, ka valdība un Saeima nepienācīgi izvērtēja pamattiesību ierobežojumu attaisnojumu, samērīgumu un lietderību,

atgādinot, ka Satversmes 106. pantā ietvertas tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, bet Satversmes 112. pantā garantētas tiesības uz izglītību nav tukša skaņa,

uzsverot, ka leģitīmo mērķi bija iespējams sasniegt ar tiesību mazāk ierobežojošiem līdzekļiem,

balstoties uz Satversmes 92. pantā noteikto, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu,

norādot, ka situācijā, kad jau bija zināms, ka vakcinācijas rezultātā daudziem cilvēkiem ir iestājušās neatgriezeniskas veselības problēmas, arī nāves gadījumi, infekcijas izplatības novēršanas pasākumi no valsts varas puses joprojām tika vērsti uz vakcinācijas aptveres palielināšanu,

apzinoties, ka pamattiesību ierobežojumi var kalpot tikai kā galēja iespēja, ja labums, ko iegūst visa sabiedrība, ir lielāks par atsevišķu indivīdu tiesībām nodarīto kaitējumu,

izsakot cerību, ka Covid-19 laiks un gūtā pieredze kalpos par mācību kā konstitucionālajai sistēmai, tā arī amatpersonām,

Latvijas Republikas Saeima deklarē:

— Latvijas valsts nosoda pašas valsts īstenoto vēršanos pret saviem pilsoņiem Covid-19 novēršanas laikā;