Dienvidkurzemē bija iecerēts vērienīgs 46 vēja turbīnu parks, kura kopējā jauda varētu sasniegt 322 megavatus. Aiz simtiem miljonu eiro lielajām investīcijām tomēr ir arī jautājums, par kuru jādomā tikpat nopietni – ko šāds projekts nozīmētu konkrētajai teritorijai, tās dabai un cilvēkiem?

Projekts tika vērtēts vairākus gadus, un 2025. gada septembrī tam tika izdots pozitīvs atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Tomēr 25. augustā valdība nolēma projektu neakceptēt. Viens no būtiskajiem iemesliem bija tas, ka nebija notikusi valdības prasītā atkārtotā sabiedriskā apspriešana, kā arī joprojām pastāvēja atšķirīgi juridiskie viedokļi par vēja parka būvniecības pieļaujamību piekrastes aizsargjoslā.

No vienas puses, atteikšanās no projekta var nozīmēt ļoti lielu uzņēmuma ieguldīto investīciju zaudēšanu. Taču no otras puses jāvērtē arī tas, ko mēs iegūstam un ko varam zaudēt, uzbūvējot tik lielu vēja parku šādā teritorijā. 46 turbīnas nozīmētu būtiskas pārmaiņas ainavā. Projekta teritorija aptver ap 1995 hektāriem, un līdz ar turbīnām būtu nepieciešama arī infrastruktūra – ceļi un elektropārvades līnijas. Tāpēc jautājums nav tikai par pašām turbīnām, bet par daudz plašāku ietekmi uz teritoriju.

Jāņem vērā arī vietējo iedzīvotāju viedoklis. Ja projekts atrodas teritorijā ar īpašām dabas, ainaviskām un sabiedrības interesēm, lēmumam jābūt balstītam ne tikai uz miljoniem un megavatiem. Ir jāvērtē arī ilgtermiņa cena – ko mēs iegūsim un ko, iespējams, neatgriezeniski zaudēsim?