Nīderlandes galvaspilsēta Amsterdama kļuvusi par pirmo galvaspilsētu pasaulē, kas aizliegusi publiskās reklāmas gan gaļai, gan fosilā kurināmā produktiem. No 1. maija reklāmas burgeriem, aviolidojumiem un benzīna auto ir pazudušas no stendiem, sabiedriskā transporta pieturām un metro.

Britu ārpolitikas analītiķis Nails Gardiners šo aizliegumu raksturoja kā neprātīgu, savukārt Prāgas politiķis Ondržejs Kubīns norādījis uz pretrunu: “Amsterdamā var nopirkt marihuānas cigareti un izvēlēties prostitūtu skatlogā, bet pilsēta nepārdos reklāmas vietu hamburgeram, jo tam ir slikta ietekme uz klimatu.”

Politiķi skaidro, ka mērķis ir saskaņot pilsētvidi ar klimata politiku – līdz 2050. gadam kļūt “oglekļa neitrālai” jeb neradīt kaitīgas emisijas, un samazināt gaļas patēriņu uz pusi. Gaļas reklāma Amsterdamas vides reklāmas tirgū jau tā bija salīdzinoši neliela, tikai aptuveni 0,1% no visiem reklāmas izdevumiem, salīdzinot ar aptuveni 4% fosilā kurināmā saistītajiem produktiem. Gaļas un tūrisma nozares pārstāvji ir sašutuši un to sauc par iejaukšanos tirgū, atzīmējot, ka gaļa nodrošina būtiskas uzturvielas, un tai jāpaliek redzamai un pieejamai patērētājiem.

Citas Nīderlandes pilsētas, piemēram, Hārlema, Utrehta un Neimegena jau ieviesušas līdzīgus ierobežojumus. Pasaulē desmitiem pilsētu virzās uz fosilā kurināmā reklāmas aizliegšanu, piemēram, Edinburga, Šefīlda, Stokholma un Florence. Francija pat ieviesusi valsts mēroga reklāmas aizliegumu fosilajam kurināmajam.

Šāds aizliegums rada bīstamu precedentu – šodien tiek aizliegtas gaļas un ceļojumu reklāmas, rīt var tikt ierobežots jau daudz kas cits. Jautājums nav tikai par klimatu, bet par to, cik lielā mērā valdības drīkst noteikt, ko cilvēkiem redzēt un kā domāt.