Janvāra beigās Briseles politiskā elite sākotnēji atturīgi un pat skeptiski reaģēja uz Donalda Trampa iniciatīvu “Miera padome” — jaunu starptautisku platformu, kas paredz koordinēt Gazas atjaunošanu, piesaistot miljardiem dolāru finansējumu un izveidojot drošības stabilizācijas mehānismu reģionā. Taču jau pavisam drīz kļuva skaidrs, ka šo iniciatīvu nav iespējams ignorēt. Klusi, bet zīmīgi tika paziņots, ka Eiropas Savienība nosūtīs savu pārstāvi uz pirmo Padomes sanāksmi Vašingtonā.

Eiropas Komisijas pārstāvis Gijoms Mersjē apstiprināja, ka komisāre Vidusjūras jautājumos Dubravka Šuica piedalīsies diskusijās par Gazas atjaunošanu. Lai gan oficiāli tiek uzsvērts, ka Eiropas Komisija nekļūst par Padomes locekli, pati dalība šajā sanāksmē ir skaidrs signāls — tieši šeit tiks pieņemti būtiski lēmumi par reģiona nākotni.

Tramps savā stilā jau ir paziņojis, ka “Miera padome kļūs par nozīmīgāko starptautisko institūciju vēsturē.” Un aiz šiem vārdiem seko konkrēti skaitļi un rīcība: vairāk nekā 5 miljardi dolāru Gazas humānajai palīdzībai un atjaunošanai, kā arī tūkstošiem cilvēku starptautiskajos stabilizācijas spēkos un vietējā policijā, lai nodrošinātu drošību un mieru. Kamēr daļa Eiropas līderu pauž bažas par Padomes struktūru vai priekšsēdētāja pilnvaru ilgumu, fakts paliek fakts — iniciatīva piedāvā reālus resursus un konkrētu plānu.