Dalīties:

Vācijas Federālās nodarbinātības aģentūras (BA) publicētie dati liecina, ka 2023. gadā vairāk nekā 60% no tiem, kas var strādāt, bet tā vietā saņem valsts sociālos pabalstus, ir migrantu izcelsmes, turklāt dažās federālajās zemēs un jaunākajās vecuma grupās šis skaits ir pat vairāk nekā 70%.

Tas nozīmē, ka personas ar migrantu izcelsmi, ko Vācijas statistikas aģentūra definē kā personas, kuru vismaz vienam no vecākiem nav Vācijas pilsonības, ir ievērojami vairāk nekā citi sociālo pabalstu saņēmēji, ņemot vērā, ka šī grupa veido tikai 24,3 % no Vācijas iedzīvotājiem.

Hesenes federālajā zemē, kur katrs trešais iedzīvotājs ir no migrantu ģimenēm, sociālos pabalstus saņem 76% migrantu izcelsmes iedzīvotāju. Iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem labklājības pabalstu saņēmēju īpatsvars ir 82,4%.

Nesenais Vācijas Federālais kriminālpolicijas ziņojums par 2022. gadu liecina, ka pērn 47 923 Vācijas pilsoņi ir kļuvuši par imigrantu pastrādātu vardarbīgu noziegumu upuriem, kas ir par 18% vairāk nekā gadu iepriekš. 

Komentējot BA datus, konservatīvais deputāts Renē Špringers sacījis: “Pēdējās desmitgadēs migrācijas politika ir katastrofāli izgāzusies. Tagad ir vajadzīgi stingri pasākumi, lai apturētu imigrāciju mūsu sociālajās sistēmās: pilnīga robežu aizsardzība, konsekventa deportācija un turpmāk patvēruma meklētājiem un bēgļiem pabalsti tikai “graudā” nevis naudā.”

Dalies ar rakstu:

Komentāri