Eiropas Parlamentā Strasbūrā 11. martā notika debates par Zaļā kursa nākotni un tā ekonomisko un stratēģisko ietekmi uz Eiropas Savienību. Diskusijas bija saistītas ar jauno plānu “Tīras rūpniecības darījums”, kas paredz atbalstīt ekoloģisko pāreju un reindustrializāciju, ievērojot zaļās politikas principus. Liberālie politiķi norādīja uz “Trampa Savienotajām Valstīm” un “Putina Krieviju”, liekot saprast, ka jebkāda ekonomiska līguma slēgšana ar šīm divām valstīm ir gandrīz vai nodevība. Savukārt “patriotisms” nozīmē atbalstīt dekarbonizāciju, lai samazinātu atkarību no trešo valstu, piemēram, Krievijas vai ASV, energoresursiem.

Tomēr šie paši politiķi iepriekš klusēja, kad tika uzspridzināti Nord Stream 1 un Nord Stream 2 cauruļvadi un Eiropa bija spiesta pirkt sašķidrināto dabasgāzi no Vašingtonas par 40% augstāku cenu nekā iepriekš. Tagad, kad ir atgriezies Donalds Tramps, viņi pēkšņi ir kļuvuši par dedzīgiem Eiropas nacionālistiem un enerģētikas patriotiem.

Ungārijas EP deputāte Enikő Győri kritizēja pašreizējo situāciju, uzsverot, ka, lai gan 40% rūpniecības komponentu būtu jāražo ES, lielākā daļa saules paneļu joprojām tiek importēti no Ķīnas. “Mums ir vajadzīgi pasākumi, kas palīdz Eiropai un eiropiešiem, nevis subsīdijas, kas uztur uz ideoloģiju balstītu ekonomiku,” viņa sacīja. Arī konservatīvā EP deputāte Mireja Bora kritizēja plānotās 480 miljardu eiro investīcijas, kas paredzētas, lai labotu iepriekšējo politisko lēmumu radītās sekas. Viņa norādīja uz nepārdomātu elektromobiļu ieviešanu un iekšdedzes dzinēju aizliegumu kā piemēru tam, cik slikti tiek plānoti zaļās politikas pasākumi.

Pašlaik viss liecina, ka ES turpinās īstenot zaļo politiku, neskatoties uz to, ka tā jau ir radījusi ievērojamus ekonomiskus zaudējumus un vājinājusi bloka konkurētspēju. ES, šķiet, ir apņēmības pilna dubultot savu “zaļo” programmu, neskatoties uz ekonomiskajām sekām.