Oficiālie statistikas dati liecina par dramatisku pavērsienu: Viļņa ir kļuvusi par jauno Baltijas lielāko pilsētu, pārsniedzot Rīgu ne tikai iedzīvotāju skaita, bet arī attīstības dinamikas ziņā.

Jaunākie statistikas dati liecina par Viļņas izaugsmi un pārākumu salīdzinot ar Rīgu un pat Tallinu. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes 2025. gada sākuma datiem, šobrīd Rīgā dzīvo ap 590 000 iedzīvotāji, kas ir par aptuveni 13 000 mazāk salīdzinot ar 2024.gada sākumu. Tikmēr Lietuvas Valsts datu aģentūra ziņo, ka Viļņas iedzīvotāju skaits sasniedzis 607 667 cilvēkus, uzrādot vairāk nekā 5000 cilvēku pieaugumu pēdējā gada laikā.

Šāds pavērsiens nav noticis nejauši. Lietuvas galvaspilsēta Viļņa mērķtiecīgi ieguldījusi līdzekļus tehnoloģiju un inovāciju attīstībā, radot labvēlīgu vidi vairāk nekā 1100 uzņēmumu attīstībai un nodrošinot darbu vairāk nekā 40 000 cilvēkiem. Vidējā alga Viļņā desmit gados ir gandrīz trīskāršojusies. Ekonomisti uzsver, ka Viļņa ir ne vien kļuvusi par turīgāko pilsētu Baltijā pēc IKP uz vienu iedzīvotāju, bet arī pirmo reizi pārsniegusi ES vidējo līmeni šajā rādītājā. Tāpat pilsēta izceļas ar izcilu gaisa kvalitāti, zemu trokšņa un noziedzības līmeni, sakoptām publiskajām telpām un aktīvu kultūras dzīvi. 

Kad Latvija atguva neatkarību, Rīgā dzīvoja ap viens miljons iedzīvotāju. Tagad tikai ap 590 tūkstošiem. Šie skaitļi ir skaidrs brīdinājums, īpaši ņemot vērā Jaunās Vienotības ilgstošo vadošo lomu gan valstī, gan pēdējos piecos gados Rīgā. Mēģinājumi medijos un no politiķu puses radīt iespaidu, ka viss ir kārtībā, neiztur kritiku – Lietuvai nav bijis ne cits karš, ne cita krīze. Rīgai ir vajadzīgas reālas pārmaiņas un jauns saimnieks. Partija “Latvija pirmajā vietā” ar kristīgajām un konservatīvajām vērtībām ir spēcīgākā alternatīva esošajai varai.