Vardarbība un zādzības Vācijas veikalos pieaug, 75% uzbrucēju migrantu izcelsmes

Saskaņā ar tirdzniecības asociācijas GCSP ziņojumu, pārkāpumi un agresija Vācijas tirdzniecības centros pieaug, un 75% vainīgo ir personas ar migrantu izcelsmi. Šī tendence rada nedrošību veikalu personālam un klientiem, ko pastiprina nepietiekama tiesībaizsardzība.

GCSP apsekojumā 2024. gadā reģistrēti 18 276 noziegumi, kas ir par 32% vairāk nekā 2023. gadā. No tiem 2905 saistīti ar nažiem, 1389 ar narkotikām, 235 cilvēki ievainoti, bet atkārtotu pārkāpumu skaits joprojām augsts – 35%. Drošības izmaksas pagājušajā gadā pieauga par 21%, t.i. līdz 41 miljonam eiro, arvien biežāk tiek lietotas pret dūrieniem aizsargājošas vestes. 2024. gadā zādzību radītie zaudējumi visā valstī sasniedza gandrīz 3 miljardus eiro, un daudzi noziegumi palika nesodīti, pakļaujot riskam personālu un apmeklētājus.

Līdzīga situācija vērojama Itālijā — jauniešu bandas aplaupa mazus veikalus desmit bīstamākajās pilsētās, tostarp Romā, Milānā, Florencē, Turīnā un Boloņā. Kā norādījuši Itālijas konservatīvie politiķi 9 no 10 Itālijas pilsētām ar visaugstāko noziedzības līmeni (izņemot Venēciju) pārvalda kreisi liberālie politiskie spēki.

Oktobrī kanclers Frīdrihs Mercs norādīja, ka Vācijā joprojām pastāv pilsētvides drošības problēma, netieši noziedzības pieaugumu saistot ar migrāciju. Viņa izteikumi izraisīja kritiku no liberālo politiķu puses, lai gan sabiedrības vairākums šim viedoklim piekrīt.

Skatoties uz šīm tendencēm citās Eiropas valstīs, arī Latvijā tas var kļūt aktuāli ar pašreizējo kreisi liberālo valdību.