16. decembrī kanclers Olafs Šolcs zaudēja uzticības balsojumu, līdz ar ko valdība, kurā bija tikai divas partijas – sociāldemokrāti un zaļie, ir beigusi pastāvēt. Balsojums bija formalitāte, jo faktiski valdība sabruka novembrī pēc tam, kad mazākais koalīcijas partneris – liberālā FDP izstājās no koalīcijas. Pārējām divām valdību veidojošām partijām vairs nebija vairākuma, līdz ar to Šolcam neatlika nekas cits, kā pieprasīt uzticības balsojumu.

Arī vēlētāji ir vīlušies. Pēdējo trīs gadu laikā, kamēr darbojās nu jau izjukusī trīs partiju valdība, valstī ir ielaisti simtiem tūkstoši migrantu un notikusi ekonomiskā stagnācija, kas saistīta ar nodokļu paaugstināšanu un enerģijas cenu pieaugumu.

Ārkārtas vēlēšanas Vācijā notiks 23. februārī. Saskaņā ar jaunākajām aptaujām lielāko uzvaru varētu gūt centriskā kristīgo demokrātu partija ar 31% vēlētāju atbalstu. Galēji labējā AfD aptaujās iegūst 20%, sociāldemokrāti – 17 %, zaļie – 11%, kreisā nacionālistiskā partija – 8%, bet liberālā FDP – 5%.

Vācija var būt nākamā valsts, kur zaļā kursa un liberālisma aizstāvji tiks nomainīti ar centriski konservatīvu koalīciju. Eiropā arvien vairāk valstīs apzinās migrācijas politikas un klimata pārmaiņu biedētāju postošo ietekmi, tādēļ esošās valdības mainās par labu nacionālo vērtību aizstāvjiem.