Premjerministra Andreja Babiša vadībā Čehija atsaukusi iepriekšējās valdības piekrišanu Stambulas konvencijas ratifikācijai, tādējādi pārtraucot procesu, kas sākās pirms gandrīz desmit gadiem, kad Čehija parakstīja šo dokumentu.

Babiša valdība norādīja, ka neplāno ieviest Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu ne tikai tāpēc, ka tā ir lieka – Čehijā jau ir likumi pret diskrimināciju, vardarbību un vardarbību ģimenē, bet arī tāpēc, ka tās pamatā ir kaitīga identitātes politika, kas nostāda vīriešus pret sievietēm, un tā ieviestu dzimuma ideoloģiju valsts likumdošanā.

Čehija parakstīja Konvenciju jau 2016. gadā, taču ratifikācijas procesu sāka tikai iepriekšējā Petra Fialas valdība, kas to apstiprināja 2023. gadā. Tomēr Čehijas Senāts to atkal bloķēja. Tagad Babišs ir oficiāli atsaucis šo apstiprinājumu, pievienojoties dažām citām ES dalībvalstīm, kuras stingri nolēmušas Konvenciju neieviest. Vienlaikus Čehija pieņēma jaunu rezolūciju, kurā noteikts, ka valsts vienlīdz aizsargās ne tikai sievietes, bet visus vardarbības ģimenē upurus, taču nemainīs laulības definīciju vai dzimumidentitāšu regulējumu valsts likumos.

Eiropas Savienībā tikai Čehija, Slovākija, Ungārija, Bulgārija un Lietuva nav ratificējušas Stambulas konvenciju, lai gan visas šīs valstis ir starp 45 tās parakstītājām. Pagājušajā gadā Latvija kļuva par pirmo ES valsti, kuras parlaments formāli nolēma izstāties no Stambulas konvencijas, taču valsts prezidents atteicās izsludināt šo likumu, lai nesūtītu „pretrunīgu vēstījumu starptautiskajiem sabiedrotajiem”, un atlika jautājuma izskatīšanu uz nākamo Saeimu.

Redzam, ka iemesli, kurus liberālie politiķi Latvijā nicinoši uzskata par dezinformāciju, ir pamats Čehijas atteikumam iestāties Stambulas konvencijai.