23.novembrī slovēņi ar 53% balsu nobalsoja pret likumu, kas būtu legalizējis asistēto pašnāvību neārstējami slimiem pieaugušajiem. Par likumu balsoja 47%, tādēļ tā ieviešana ir atlikta vismaz uz 12 mēnešiem. Referendumu panāca pilsoniskā grupa “Balss par bērniem un ģimeni”, kuru aktīvi atbalstīja Katoliskā baznīca un konservatīvā opozīcija. Pret likumu iestājās arī Slovēnijas medicīnas organizācijas, atgādinot, ka valstij vispirms nepieciešams kvalitatīvs paliatīvās aprūpes likums.

Bažas nav teorētiskas — Nīderlandē, kur eitanāzija un asistētā pašnāvība ir legāla kopš 2002. gada, šādi gadījumi jau sasniedz gandrīz 6% no visiem nāves gadījumiem. Pagājušajā gadā gandrīz 10 000 cilvēku dzīvi beidza ar eitanāzijas palīdzību. Strauji pieaug arī psiholoģisku iemeslu motivētās nāves: no 88 gadījumiem 2020. gadā līdz 219 gadījumiem 2023. gadā, un vairāki desmiti no tiem bija jaunāki par 30 gadiem. Starp šiem cilvēkiem bija 29 gadus vecā Zoraja ter Bēka un 33 gadus vecā Jolanda Fun — abas fiziski veselas, taču ar smagām psihiskām diagnozēm. Šokējošs ir arī 16–18 gadu veca jaunieša gadījums, kurš tika eitanizēts autisma un depresijas dēļ, komisijai secinot, ka viņa ciešanas ir “bezcerīgas”.

Kanādā aina ir līdzīga. Asistētās pašnāvības programma no pēdējā glābiņa neārstējami slimiem pacientiem ir kļuvusi par risinājumu arī sociālās krīzēs nonākušajiem. Plaši zināms ir 54 gadus vecā Amīra Farsuda stāsts — viņš 2022. gadā pieteicās eitanāzijai, jo bija tuvu tam, lai kļūtu par bezpajumtnieku. Tikai sabiedrības atbalsts viņu izglāba. Savukārt 61 gadu vecā Donna Dankana pēc autoavārijas nevarēja saņemt ārstēšanu mēnešiem ilgi, taču eitanāzijai tika apstiprināta četrās dienās. Daži aktīvisti publiski apsver iespēju piedāvāt eitanāziju arī bērniem ar smagām invaliditātēm.

Šajā kontekstā Slovēnijas referendums dod cerību, ka liberālā valdība pilnībā atcels eitanāzijas likumu un citas valstis – tostarp Lielbritānija un Francija, kuras arī apsver asistētās pašnāvības legalizāciju, atmetīs šo ieceri. Neviena sabiedrība nedrīkst pieļaut, ka nomirt kļūst vieglāk nekā saņemt palīdzību, kas ļauj dzīvot.