Londonas Universitātes Koledžas pētījums liecina, ka 30 minūtes mērenas līdz intensīvas aktivitātes un vismaz sešas stundas miega naktī var uzlabot kognitīvo jeb smadzeņu darbības spēju nākamajā dienā.

Līdzīgi pētījumi bijuši arī iepriekš, tomēr pārsvarā tie veikti laboratorijas apstākļos. Šoreiz 76 pieaugušajiem vecumā no 50 līdz 83 gadiem, kuriem nebija kognitīvu traucējumu vai demences, astoņas dienas tika lūgts nēsāt akselerometru, kas sekoja līdzi viņu miegam un fiziskajām aktivitātēm, dzīvojot ikdienas dzīvi. Katru dienu dalībniekiem tika veikti arī testi, lai pārbaudītu uzmanību, atmiņu un uztveres ātrumu, kā arī citas spējas.

Rezultātā, pētnieku komanda norādīja, ka katrs pusstundas ilgs mērenas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes pieaugums iepriekšējā dienā atbilst 2-5% atmiņas rezultātu pieaugumam nākamajā dienā. Pēdējais rādītājs gan tikai saglabājās, ja tika ņemti vērā dalībnieku miega dati.

Pētnieki arī atklāja, ka katrs 30 minūšu ilgāks laiks, kas tika pavadīts sēdus stāvoklī, bija saistīts ar nelielu darba atmiņas rādītāju kritumu nākamajā dienā. Savukārt tiem, kuri naktī gulēja vismaz sešas stundas, nākamajā dienā, ņemot vērā fiziskās aktivitātes līmeni, bija augstāki atmiņas, uzmanības un fiziskās reakcijas ātruma rādītāji nekā tiem, kuri gulēja mazāk.

Atbildīga attieksme pret fiziskajām aktivitātēm un miegu ir pamats nākamās dienas produktīvai darbībai mūsu mentālajai veselībai. Svarīgi pieņemt lēmumus, lai uzsāktu pārmaiņas savas veselības labā.