Iekšlietu ministrs Martīns Katelīns paziņojis, ka valsts negrasās uzņemt nevienu migrantu Eiropas Savienības solidaritātes mehānisma ietvaros. Tā vietā Lietuva plāno veikt finansiālu iemaksu kopējā ES fondā. Priekšlikums jau guvis atbildīgās komisijas atbalstu, taču galīgais lēmums vēl jāpieņem valdībai.
Saskaņā ar ES noteikumiem dalībvalstīm jāpiedalās migrācijas sloga sadalē. Tās var izvēlēties – uzņemt migrantus vai sniegt finansiālu atbalstu. Iepriekš Lietuva bija piekritusi uzņemt 58 migrantus no Kipras un papildus iemaksāt 1,4 miljonus eiro. Tagad valsts vēlas pilnībā atteikties no migrantu uzņemšanas šīs sistēmas ietvaros, lai gan vēl nav zināms, cik tas izmaksās.
Šis nav vienīgais Lietuvas solis stingrākas migrācijas politikas virzienā. Jau martā prezidents Gitans Nausēda brīdināja, ka nekontrolēta imigrācija var apdraudēt valsts drošību, sabiedrības saliedētību un nacionālo identitāti. Kopš 2020. gada ārvalstnieku skaits Lietuvā vairāk nekā dubultojies, sasniedzot 7,5% no visiem iedzīvotājiem.
Prezidents uzsvēra, ka Lietuva nevēlas atkārtot Rietumeiropas valstu pieļautās kļūdas, kur nepārdomāta migrācijas politika radījusi problēmas ar noziedzību, noslēgtu migrantu kopienu veidošanos un drošības apdraudējumiem. Viņš arī rosinājis ārvalstu strādniekiem izsniegt darba atļaujas uz laiku līdz diviem gadiem, neparedzot automātiskas tiesības uz ģimenes apvienošanu vai pastāvīgu dzīvi Lietuvā.
Lietuvas vadības paustā nostāja ir skaidra – migrācijas politikai vispirms jākalpo pašas valsts interesēm, tās iedzīvotāju drošībai un nacionālās identitātes saglabāšanai. Arī Latvijā būtu nopietni jādomā, kādu migrācijas politiku vēlamies un kā tā ilgtermiņā ietekmēs mūsu valsts nākotni.