Dalīties:

Pirms dažām nedēļām, kad premjerministrs Fransuā Bairū nolēma izsludināt uzticības balsojumu, neskatoties uz parlamenta vairākuma trūkumu, viņš, bez šaubām, apzinājās, ka paraksta pats sev “nāves spriedumu”. Un tiešām – pirmdien, 8. septembrī, Parlamentā notikušās debates viņa likteni izšķīra, piespiežot premjeru atkāpties.

364 deputāti izteica neuzticību, 194 balsoja par, 15 atturējās. Francijas piektās republikas vēsturē pirmo reizi premjerministrs zaudēja uzticības balsojumu un tika gāzts ar parlamenta lēmumu.

Bairū nav vienīgais atbildīgais par Francijas pašreizējām problēmām, kas radušās desmitgadēm ilgas nepareizas pārvaldības un izšķērdīgas tēriņu politikas dēļ. Viņam pienākas atzinība par ilgstošās izšķērdēšanas politikas nosodīšanu un paziņotajiem 44 miljardu eiro taupības pasākumiem, tomēr viņš nevarēja piedāvāt reālu programmu, kas atgrieztu valstī cerību un apturētu stagnāciju.

Krīze ir drīzāk politiska, nevis finanšu vai ekonomiska. Jau tagad kuluāros klīst dažādi vārdi iespējamajiem Bairū pēctečiem, taču nevienam no viņiem nebūs vairākuma atbalsta pašreizējā parlamentā. Tādēļ galēji labējā Nacionālā apvienība ar visu sparu aicina ļaudis atgriezties pie urnām un izsludināt ārkārtas vēlēšanas. “Parlamenta atlaišana nav izvēle, bet pienākums,” šodien Parlamentā paziņoja Marina Lepēna. 

Liela politiskā nestabilitāte Francijā sākās pēc tam, kad prezidents Emanuels Makrons pagājušā gadā sasauca ārkārtas vēlēšanas, kurās nevienam politiskajam spēkam neizdevās iegūt vairākumu parlamentā.

Dalies ar rakstu:

Komentāri