Francijas parlaments noraidījis priekšlikumu, kas privātajām ārstniecības iestādēm ļautu reliģisku vai ētisku apsvērumu dēļ atteikties veikt eitanāziju vai medicīniski asistētu pašnāvību. Ja likums tiks pieņemts, šīm iestādēm būs pienākums nodrošināt eitanāzijas “pakalpojumus”.

Lēmums izraisījis asu kritiku no katoļu baznīcas. Nantēras bīskaps Matjē Ružē paziņoja, ka tas ir uzbrukums sirdsapziņas brīvībai un vēl kāds bīskaps pēc šī balsojuma apsūdzēja valdību “ideoloģiskā vajāšanā”.

Pēc Ružē teiktā, daudzas ārstniecības iestādes vēlas saglabāt tiesības atteikties piedalīties eitanāzijā, lai paliktu uzticīgas saviem ētikas principiem un cienītu pacientu pārliecību. Bīskaps arī pārmeta valdībai, ka tā sākotnēji atbalstījusi sirdsapziņas klauzulu, bet vēlāk balsojusi pret tās iekļaušanu likumā. Viņš pauda pārliecību, ka pāvests Leons XIV savas septembrī gaidāmās vizītes laikā Francijā atkārtoti uzsvērs Katoļu baznīcas nostāju pret eitanāziju un atgādinās, ka pirmās cilvēktiesības ir tiesības uz dzīvību. Noslēgumā bīskaps uzsvēra, ka “patiesa brālība nenozīmē palīdzēt cilvēkiem nomirt, bet gan palīdzēt viņiem dzīvot.”

Arī Latvijā akadēmiskajās un politiskajās aprindās parādās idejas par eitanāzijas legalizāciju, tomēr kreisi liberālās partijas vēl nav spējušas to padarīt par politiskās dienaskārtības jautājumu.