Berlīnē sociāldemokrāti (SPD) virza jaunu likumu ar nosaukumu ”Kolektivizācijas pamatlikums” (Vergesellschaftungsrahmengesetz), kas ļautu valstij pārņemt privātus uzņēmumus, ja tie, pēc politiķu domām, pārkāpj klimata saistības vai nepietiekami iegulda sabiedrības labā. Pārkāpumi, kuru gadījumā valsts varētu iejaukties, likumā definēti ļoti vispārināti un subjektīvi.

SPD atklāti atzīst, ka likums rada rīkus ekonomisko procesu ietekmēšanai – tostarp cenu kontroli, peļņas ierobežošanu, īpašumtiesību pārkārtošanu un uzņēmumu pārņemšanu valsts īpašumā. Īpaši tas attiektos uz nozarēm, kas nodrošina sabiedrībai svarīgus pakalpojumus, piemēram, mājokļus, enerģiju un ūdeni. Šis solis var iedvesmot arī citas Vācijas federālās zemes vai Eiropas institūcijas, veicinot pāreju uz plānveida ekonomiku, kur panākumi tiek mērīti pēc politiskās paklausības, nevis uzņēmējdarbības sasniegumiem.

Jau 2021. gadā 58% Berlīnes iedzīvotāju atbalstīja lielo nekustamo īpašumu uzņēmumu nacionalizāciju. Tagad šo ideju plānots paplašināt arī uz citām nozarēm. Tomēr likums, iespējams, ir pretrunā konstitūcijai un līdz ar to tā īstenošana tiks atlikta uz diviem gadiem.

Tirgus ekonomika ir Rietumu demokrātijas pamatā, tomēr izskatās, ka ar šādiem likumprojektiem rada labvēlīgus apstākļus komunistiskās politikas atjaunošanai. To dara tās pašas partijas, kas apsūdz konservatīvās partijas demokrātijas mazināšanā.